Pasaulē
Biedrība prasa turpināt projektu, balstoties uz jau veiktās izpētes rezultātiem, un nodrošināt skaidru publisku pārskatu par to, kādā veidā pilsēta plāno izpildīt Eiropas Savienības (ES) gaisa kvalitātes prasības līdz 2030. gadam.
"Pilsēta cilvēkiem" nosoda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Edgara Bergholca (AS) lēmumu pasludināt zemo emisiju zonas izpētes rezultātus par neizmantojamiem.
Biedrība norāda, ka Pilsētas attīstības departamenta un SIA "Ernst & Young Baltic" veiktajai zemo emisiju zonas izpētei iztērēti 253 616 eiro un rezervēti vēl 155 000 eiro. Tas esot starptautiskā ekspertīzē balstīts pētījums, kurā iesaistīti speciālisti no Beļģijas, Polijas, Norvēģijas un Lietuvas.
Tā noraidīšana bez pārbaudāmas alternatīvas analīzes ir nesavienojama ar atbildīgas publisko finanšu pārvaldības principiem, skaidro biedrība.
"Pilsēta cilvēkiem" apgalvo, ka zemo emisiju zonas ieviešana nav izvēles jautājums, bet juridiska nepieciešamība.
Rīga neatbilst ES direktīvas gaisa kvalitātes normām, kurām atbilstība jānodrošina līdz 2030. gadam. Eiropas Komisija par šādiem pārkāpumiem jau ir vērsusies tiesā pret Franciju, Vāciju un citām dalībvalstīm.
Līdzīgi Eiropas Komisija Latvijai jau iepriekš ir norādījusi, ka gaisa kvalitātes normu neievērošana var izraisīt pārkāpuma procedūras un tiesvedību ES tiesā, un pret Latviju jau iepriekš ir tikusi ierosināta pārkāpuma procedūra par ES tiesību aktu neizpildi.
Biedrība uzskata, ka Bergholca apgalvojums, ka projekts paredzēts galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai, ir nepamatots un maldinošs.
Biedrība norāda, ka sastrēgumu mazināšanas nodevas esot plaši atzīts un empīriski pārbaudīts instruments satiksmes intensitātes un gaisa piesārņojuma samazināšanai. Londonā pēc šāda instrumenta ieviešanas kaitīgo slāpekļa oksīdu emisijas samazinājās par 26%, bet cieto daļiņu emisijas - par 19%.
Apgalvojums, ka daudzviet pasaulē šādas zonas nav devušas cerētos rezultātus, izteikts bez neviena konkrēta piemēra un ir pretrunā ar pieejamo starptautisko pieredzi, apgalvo "Pilsēta cilvēkiem".
LETA jau ziņoja, ka sākotnējās izstrādes Rīgas zemo emisiju zonas ieviešanai pamatā paredz tikai iebraukšanas maksas ieviešanu pilsētas centrālajā daļā un nav izmantojamas projekta tālākai virzīšanai, uzskata Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Bergholcs.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā, komitejas vadītājs sola zemo emisiju zonas ieviešanas projektu papildus izvērtēt, jo uzskata, ka piedāvātie scenāriji paredzēti galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai, nevis automašīnu skaita samazināšanai pilsētā un gaisa kvalitātes uzlabošanai.
Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un SIA "Ernst & Young Baltic" zemo emisiju zonas izstrādātie alternatīvie scenāriji Rīgas gadījumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai, skaidro Bergholcs.
"Skaidri redzams, ka nav veikti pietiekami precīzi aprēķini. Uzskatu, ka šis ir kārtējais pašvaldības projekts, kura īstenošanā, iespējams, ir izšķērdēti līdzekļi," pauda deputāts.
Bergholcs norāda, ka vēlas izvērtēt alternatīvus risinājumus tranzīta plūsmas mazināšanai, ko varētu dot tādi projekti kā apvedceļa izbūve un Ziemeļu šķērsojums, nevis ieviest jaunus maksājumus un papildu slogu autovadītājiem un rīdziniekiem.
