Pasaulē
Prezidents norādīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu drošības iestādes ir pastiprinātā gatavībā, tāpat pastiprinātā gatavībā esot iestādes un uzņēmumi, kas atbild par elektroapgādi.
Rinkēvičs atzīmēja, ka saprot pastāvošās bažas, un norādīja, ka šis notikums ir būtiskākā Latvijas drošības stiprināšanas lieta pēc atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas gāzes un naftas. Viņš atzina, ka ir būtiski strādāt, lai Latvijas neatkarība stiprinātos arī elektroenerģijas jomā.
"Tas bija ilgs ceļš, tas bija diezgan sarežģīts ceļš, mēs esam noslēguma fāzē," sacīja prezidents. Viņš atzina, vēl gan esot sagaidāmas dezinformācijas kampaņas un iespējami nepatīkami, provokatīvi "izgājieni", tomēr tas, kas šobrīd tiek darīts, stiprinot neatkarību enerģētikas jomā, ir ļoti būtiski.
Savukārt Siliņa norādīja, ka pārejas procesa laikā iesaistīsies arī Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze, lai nodrošinātu lielāku drošību.
Tāpat premjere informēja, ka šodien plkst.14 paredzēta viena no noslēdzošajām dienestu operatīvajām sanāksmēm Ministru kabinetā, lai pārrunātu gatavību. Siliņa atzīmēja, ka sanāksme nav publiska.
Skaidrojot Latvijas gatavību pieslēgties Eiropas elektrotīklam, Ministru prezidente norādīja, ka ir piegādātas nepieciešamās iekārtas, lai nodrošinātu tās jaudas, kas garantē elektroenerģijas sabalansēšanu.
Viņa arī atzīmēja, ka visas trīs Baltijas valstis kopīgi strādājušas, aprēķinot, kā varētu viena otru papildināt, ja kādai no valstīm rastos kāds elektroenerģijas iztrūkums vai pārrāvums. Premjere arī atzīmēja, ka siltais laiks papildus veicina spējas nodrošināt nepieciešamās jaudas.
Vienlaikus Siliņa norādīja, ka ir sagatavots plāns, kas būtu jādara, lai krīzes situācijā tiktu pieņemti kādi lēmumi. "Gatavība ir augsta," sacīja Siliņa.
Premjere aicināja iedzīvotājus sekot oficiālajiem mediju kanāliem, kur būšot informācija, kas konkrēti tiek darīts un ko sagaidīt no šī procesa.
"Skaidrs, ka riski ir, mēs to ļoti labi saprotam, riski ir apzināti, bet ir arī dažādi rezerves plāni, kā tikt galā ar šiem riskiem, ja tādi iestājas," akcentēja Siliņa, norādot, ka šāda procedūra nevarot būt bez riskiem.
Viņa arī norādīja, ka paļaujas, ka iestādes savā starpā ir salāgojušas rīcību, atlikušas dažādus rezerves darbus, kas bija plānoti ziemā, uz vasaru, lai nodrošinātu daudz plūstošāku pārejas procesu.
Jau ziņots, ka šogad no 8. līdz 9.februārim plānota Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pievienošanās Eiropas vienotajam elektrotīklam.
Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas pievienošanās Eiropas elektrotīklam notiks teju gadu agrāk, nekā sākotnēji plānots.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iepriekš skaidroja, ka februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana. Februārī ir arī mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms, akcentēja KEM. Baltijas pārvades sistēmas operatori veikuši būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Tostarp ir izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus KEM norādīja, ka elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu, kā arī elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās.
