Pasaulē
Ar grozījumiem plānots arī skaidrāk definēt necieņas izrādīšanu pret valsts valodu, par ko plānots piemērot sodu no 20 līdz 400 naudas soda vienībām. Grozījumi likuma 20.pantā paredzēti, lai skaidrāk norādītu, ka pārkāpumā ietilpst dažādas darbības un izpausmes formas, kam ir necienīgs vai aizskarošs raksturs.
Pārkāpums var izpausties ne tikai kā tieši izteikumi, kas vērsti pret valsts valodu, necienīgi izteikumi rakstveidā interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos vai komentāros, bet arī netiešā veidā, piemēram ar žestiem, darbībām un fonu, norādīts likumprojekā.
JV ieskatā, šobrīd naudas soda apmērs par necieņu pret valsts valodu ir vērtējams kā ļoti zems. Soda palielināšana ir "skaidra zīme, ka necieņa pret valodu kā valsts simbolu no valsts puses tiek uztverta kā nopietns pārkāpums, un naudas soda palielināšana var preventīvi atturēt no tādas rīcības", skaidro likumprojekta iesniedzēji.
Patlaban spēkā esošā redakcija paredz, ka par lielu daļu valodas pārkāpumu fiziskajai personai var piemērot brīdinājumu vai septiņas līdz 28 naudas soda vienības, bet juridiskajai personai - 28 līdz 140 vienības, piemēram, par zīmogu, veidlapu un atklātās informācijas noformēšanu tikai svešvalodā vai par nosaukumu nelietošanu latviski.
Deputāti rosina šos sliekšņus paaugstināt līdz 10 līdz 39 vienībām fiziskajām personām un 39 līdz 195 vienībām juridiskajām personām, lai sods būtu jūtamāks un preventīvi atturētu no pārkāpumiem.
Paredzēts palielināt arī atbildību par informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu, piemēram, ja publiskas personas institūcija bez pieprasījuma izplata materiālus svešvalodā, fiziskai personai sods varētu pieaugt līdz 39 vienībām, amatpersonai - līdz 84 vienībām, bet juridiskai personai - līdz 278 vienībām.
Lielāki sodi paredzēti arī gadījumos, kad lietvedībā vai līgumos netiek nodrošināta valsts valoda, piemēram, ārstniecības un citu sabiedrisku pakalpojumu līgumus, darba līgumus, sēdes un pasākumus, kuros likums prasa tulkojumu latviski. Kino nozarē plānots paaugstināt sankcijas par filmu demonstrēšanu bez ieskaņošanas, dublējuma vai subtitriem latviešu valodā, bet tirdzniecībā - par preču marķējuma un instrukciju nesniegšanu valsts valodā, tostarp paredzot augstākus griestus juridiskajām personām.
Likumprojektā jaunā redakcijā skaidrāk plānots izteikt arī normu par necieņu pret valsts valodu, aptverot ne vien tiešus izteikumus, bet arī mūsdienās izplatītas netiešas izpausmes interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, kā arī darbības un žestus, kas noniecina valsts valodas statusu.
JV frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics uzsver, ka "grozījumi nav tikai represīvs instruments, bet skaidra valsts nostāja par valsts valodas nozīmīgumu".
Anotācijā norādīts, ka pašreizējie soda apmēri noteikti 2020. gada jūlijā un vairs neatbilst situācijai ekonomikā situācijai un valsts valodas politikas mērķiem.
Partijā norāda, ka latviešu valoda ir Latvijas nacionālās identitātes un drošības pamats, un tās lietošanas aizsardzība ir valsts kopējā atbildība. Īpaši būtiski tas ir brīža ģeopolitiskajos apstākļos, kad pastāv dažādu ārēju mēģinājumu riski ietekmēt un degradēt valsts valodas lomu, vērtību un nozīmīgumu. Tāpēc sevišķi nepieciešams veikt pozitīvus pasākumus un pastiprināti aizsargāt valsts valodas lietojumu, pauž JV.
Vienas naudas soda vienības apmērs ir pieci eiro.
