Viņa atzina, ka finanšu krāpniecības gadījumi turpina pieaugt, un tas rada lielu slogu gan cilvēkiem, gan bankām. "Arvien trūkst pietiekamu rīku, kas pasargātu no krāpnieku dažādajām metodēm," atzina Siliņa.
Tāpēc šodien FSAP sēdē panākta vienošanās, ka izmaiņas likumos, tostarp Elektronisko sakaru likumā un Krimināllikumā, virzīs pēc iespējas ātri, lai krāpniekiem būtu mazāk iespēju un cilvēkiem lielāka drošība.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti 1,69 miljoni eiro, kas ir viena no pēdējā laika lielākajām izmānītajām summām vienas nedēļas laikā.
FSAP ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā.
Atbilstoši Finanšu sektora attīstības padomes nolikumam FSAP locekļi ir Ministru prezidente (padomes priekšsēdētāja), ekonomikas ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Latvijas Bankas prezidents, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas valdes priekšsēdētājs, "Fintech Latvija" asociācijas vadītāja un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents.


