Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja politiķa birojā, Pozņaks uzskata, ka Ukrainas dronu incidentam Latvijas teritorijā naktī uz 7. maiju sekojušās publiskās diskusijas parādīja vajadzību pēc pilnvērtīgas sadarbības starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un pārējām drošības struktūrām, kā arī līdzvērtīgāka finansējuma sadalījuma starp tām.
EP deputāts uzsver, ka nepietiek tikai ar politisku lēmumu palielināt finansējumu armijai, pārējām struktūrām pievēršot mazāku uzmanību. Viņaprāt, Finanšu ministrijas aprīļa Progresa ziņojums liecina, ka valsts budžeta situācija var kļūt "īpaši izaicinoša", un pastāv risks, ka citi drošības dienesti turpinās knapināties.
Pozņaks atzīmē, ka arī Ekonomikas ministrijas aprīļa ziņojumā sadaļa veltīta aizsardzības industrijai - apņemšanās investēt tajā vismaz 500 miljonus eiro ir pareiza, taču ieguvumam jāsasniedz arī civilajā aizsardzībā iesaistītās struktūras.
Viņš uzsver, ka atbildīgo dienestu rīcības algoritmi nevar gadiem palikt nemainīgi pēc principa "es atbildu tikai par savu posmu". EP deputāts atzīmē, ka Latvijai ir iespēja kļūt par piemēru citām Eiropas Savienības dalībvalstīm civilmilitārās sadarbības jomā, ņemot vērā pieredzi pie NATO austrumu robežas. Pozņaks min arī Ukrainas piemēru, kur pretgaisa aizsardzībā kopš pagājušā gada nogales iesaistījušies aptuveni 20 privātuzņēmumi koordinācijā ar valsts struktūrām.
Jau rakstīts, ka 7. maija agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu. Iedzīvotāji par apdraudējumu gaisa telpā saņēma šūnu apraides paziņojumus, tomēr tie tika izsūtīti jau tad, kad vismaz viens no droniem bija nokritis.
