Pasaulē
Līdzšinējais parlamentārās izmeklēšanas komisijas siltumapgādes sadārdzinājuma Rīgā izvērtēšanai vadītājs Andris Kulbergs (AS) ceturtdien tviterī norādīja, ka maija vidū vērsās KNAB, jo bija saskatījis pietiekami daudz amatpersonu nolaidību, izšķērdību un interešu konfliktu.
Tagad Kulbergs saņēmis atbildi no KNAB par to, ka birojs nekādus pārkāpumus nav konstatējis. Kā viens no piemēriem bijis par RS valdes locekles un viņas vīra saistību ar RS iepirkumiem.
"Laikam tas ir normāli, ka valdes locekle finanšu jautājumos apstiprina iepirkumus RS, kuros viņas vīra kompānija saņēmusi astoņu miljonu eiro pasūtījumus," norādījis Kulbergs.
Kulbergs uzskata, ka ir jāpārtrauc "KNAB nekonstatē un ir jāmet pie malas mazās sīkumainās lietiņas", bet ir jāķeras pie lielām lietām, kurās figurē miljoni.
KNAB aģentūru LETA informēja, ka birojs šķietamo interešu konfliktu definē kā situāciju, kurā trešajai personai jeb novērotājam no malas var rasties šaubas par to, vai valsts pārvaldē nodarbinātais savus pienākumus pilda objektīvi un neitrāli. Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu šķietamais interešu konflikts nav uzskatāms par likuma pārkāpumu un par to nav paredzēta juridiska atbildība.
KNAB vērš uzmanību, ka fakts, ka RS ir veicis darījumus ar RS valdes locekļa radiniekam piederošu uzņēmumu vai ar RS padomes locekli saistītu uzņēmumu, pats par sevi nenozīmē, ka noticis likuma pārkāpums.
KNAB, izskatot iesniegumā minēto un citu iestādei pieejamo informāciju, secināja, ka tā nesatur pietiekamas ziņas par faktiem, kas liecinātu par RS valsts amatpersonu funkciju realizēšanu interešu konflikta situācijā vai citu valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu.
Lai nākotnē mazinātu riskus, ka šķietamais interešu konflikts var pāraugt reālā interešu konfliktā, KNAB izstrādātajā likumprojektā "Valsts pārvaldē nodarbināto godprātības veicināšanas un interešu konflikta novēršanas likums" paredzējis prasības šķietamā interešu konflikta novēršanai.
Tas nozīmē, ka šķietamā interešu konflikta gadījumā institūcijas vadītājam vajadzēs obligāti būt informētam, lai tas varētu izvērtēt iespējamo ietekmi uz iestādes reputāciju un nepieciešamību konkrēto pienākumu izpildi uzticēt citam darbiniekam.
Ja tiks pieņemts lēmums konkrēto pienākumu izpildi nenodot citai personai, institūcijai būs jāsniedz publisks skaidrojums par attiecīgo situāciju.
Būtībā jaunais likumprojekts paredzēs lielāku valsts un pašvaldību institūciju vadītāju atbildību, nosakot pienākumu savlaicīgi identificēt, izvērtēt, dokumentēt un novērst ne tikai faktiskos, bet arī šķietamos interešu konfliktus un to riskus. KNAB ieskatā šāds regulējums veicinās sabiedrības uzticēšanos publiskajai pārvaldei un institūciju reputāciju.
Papildus KNAB aicina valsts amatpersonas atbildīgi izturēties pret tām piešķirtajām pilnvarām un rīkoties tā, lai neradītu sabiedrībā šaubas par savu objektivitāti un neitralitāti arī gadījumos, kad personiskās intereses tiešā veidā neietekmē pieņemtos lēmumus.
Vienlaikus KNAB informēja, ka Ģenerālprokuratūra izvērtēs informāciju daļā par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem RS, un nepieciešamības gadījumā KNAB sniegs atbalstu iespējamo noziegumu izmeklēšanā.
Jau ziņots, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija siltumapgādes sadārdzinājuma Rīgā izvērtēšanai aicina Ģenerālprokuratūru, KNAB un Valsts ieņēmumu dienestu izvērtēt komisijas gala ziņojumā aprakstītos apstākļus par iespējamu publiskas personas mantas izšķērdēšanu, amatpersonu bezdarbību, interešu konfliktiem un iespējamu nelabvēlīgu rīcību pret trauksmes cēlēju.
Parlamentārā izmeklēšanas komisija tika izveidota 2025. gada novembrī, lai izvērtētu Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus un ar to saistītos enerģētiskās drošības riskus.
Komisiju vadīja deputāts Kulbergs, kuru vakar Saeima apstiprināja par premjeru.
