Pasaulē
Savukārt uzņēmējs Armands Broks aģentūrai LETA norādīja, ka par partijas startu Saeimas vēlēšanās esot pāragri spriest. Viņš pauda, ka esot jāsaprot, kāda būs cilvēku atsaucība. Reizē viņš neizslēdza sadarbību ar citām partijām, norādot, ka tādas sarunas notiekot, bet arī par to esot pāragri runāt.
No likuma izriet, ka kandidātu sarakstu var iesniegt likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija, kura dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru.
Šmits norādīja, ka "Bez partijām" plānojot kādu sadarbību ar kādu politisko spēku, jo pastāv šis juridiskais šķērslis. Pēc viņa vārdiem, esot vairāki scenāriji, kā šo situāciju risināt, taču par to vēl esot pāragri spriest. Konkrētas partijas politiķis atturējās nosaukt.
Šmits savu motivāciju pievienoties "Bez partijām" skaidroja ar pārliecību, ka "bez sistēmas izmaiņām atšķirīgu, labāku rezultātu iegūt nav iespējams". Viņš pauda, ka pēdējos trīs Saeimas sasaukumos deputātu rotācija esot ievērojama, taču "parlamenta intelektuālā kapacitāte", viņaprāt, kopš Augstākās Padomes laikiem ejot uz leju.
Kā norādīja politiķis, viņš neuzskata, ka vēlēšanu sistēmas nomaiņa automātiski garantē kvalitatīvu rezultātu, bet tā paverot iespēju šādam rezultātam. Reizē Šmits norādīja, ka partija plāno darboties esošajā Satversmes ietvarā, jo esot ļoti sarežģīti panākt referendumu šajā jautājumā.
Viņš atzīmēja, ka politiskā kustība, pētot proporcionālās vēlēšanu sistēmas pasaulē, esot nonākusi pie konsensusa, ka visinteresantākais, demokrātiskākais modelis esot Īrijas un Maltas modelis, kur konstitūcija paredz proporcionālu vēlēšanu sistēmu, un veids, kā notiek vēlēšanas, esot krietni atšķirīgs no Latvijas.
Proti, cilvēks vēlēšanu iecirknī saņem vienu biļetenu, kurā ir visu partiju kandidāti, un attiecīgi balsojums notiek par konkrētiem kandidātiem. Paralēli sarakstus varētu iesniegt gan partijas, gan vēlētāji. Pēc "Bez partijām" analīzes, vēlētāji savu kandidatūru varētu iesniegt, ja to būtu parakstījuši vēl 200 atbalstītāji.
Šmits norādīja, ka sistēma neesot unikāla, bet tā jāpielāgo Latvijas teritorijai, iedzīvotāju skaitam, apgabaliem. "Bez partijām" pašreizējais piedāvājums esot 17 apgabali, kas sadalīti līdzīgos balsu apjomos - Rīgā būtu pieci, bet pārējā Latvijā - 12. Savukārt diaspora drīkstētu balsot jebkurā apgabalā. Vidēji apgabalā ievēlētu no pieciem līdz septiņiem deputātiem, skaidroja politiķis.
Proti, darbotos vienas nododamās balss sistēma - ja iecirknī ievēl piecus deputātus, vēlētājs izdara piecas atzīmes, sarindojot kandidātus no viens līdz pieci, kur pirmā izvēle ir viņa galvenais favorīts, bet pārējie tiek norādīti pēc priekšrocību secības, skaidroja Šmits.
Politiķa ieskatā, šāda sistēma noņem partijām monopolu iesniegt sarakstus, kā arī vēlētājs nosacīti varot izveidot pats savu sarakstu - gan atzīmējot cilvēkus no dažādām partijām, gan tādus, kas pie partijām nepieder. Tādējādi, pēc Šmita domām, personību loma politikā būtiski pieaugtu. "Tas ir tas, ko cenšamies panākt - lai Latvijas parlamentā būtu sacensība starp spējīgākajiem, nevis paklausīgākajiem," skaidroja Šmits.
Līdztekus Šmita personīgais viedoklis esot, ka būtu jārunā arī par tautas vēlētu prezidentu.
Kā vēstīts, režisors Alvis Hermanis, uzņēmējs Broks, politiķis Šmits, mācītājs Pēteris Sproģis un ekonomists Guntars Vītols ("Tauta. Zeme. Valstiskums") apvienojušies jaunā politiskajā kustībā "Bez partijām", kuras galvenais mērķis esot panākt vēlēšanu sistēmas maiņu un pāreju no partiju sarakstiem uz individuālu kandidātu ievēlēšanu, liecina Hermaņa ieraksts platformā "X".
Broks ir finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "Twino" dibinātājs un vadītājs. Savukārt Šmits iepriekš bijis zemkopības ministrs. Kā 14. Saeimas deputāts viņš ievēlēts no apvienības "Apvienotais saraksts", no kuras frakcijas vēlāk izstājies, paliekot Latvijas Zaļās partijas biedrs, bet darbu Saeimā turpinot kā pie frakcijām nepiederošs deputāts. Tāpat viņš bijis arī 13.Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas "KPV LV" saraksta, kā arī Rīgas domes un Rojas pagasta domes deputāts. Šmits "KPV LV" darbojies laikā no 2018. līdz 2019. gadam, un darbojies arī partijā "Jaunlatvija" un "Jaunais laiks".
Kā norādīts ierakstā, pašreizējā vēlēšanu kārtība neļaujot atlasīt "maksimāli kompetentākos valsts pilsoņus, kuri būtu spējīgi pieņemt maksimāli kvalitatīvākos lēmumus par labu pārējai sabiedrībai". Kamēr puse no vēlētājiem nemaz nepiedaloties parlamenta vēlēšanās, citi vēlētāji nereti esot spiesti balsot par "mazāko ļaunumu".
Līdz ar to kustības mērķis ir pāriet uz jaunu vēlēšanu kārtību, kurā vēlētāji balsotu par konkrētiem cilvēkiem, nevis partiju listēm, teikts paziņojumā.
Ierakstā pausts, ka jaunajā vēlēšanu sistēmā deputātiem būtu atļauts vienlaikus strādāt savās profesijās un vadīt uzņēmumus, līdzīgi kā tas bijis pirmskara Latvijā. Kustības pārstāvju ieskatā šāds modelis ļautu "valstij piesaistīt cilvēkus ar pieredzi un reālu dzīves izpratni".
Tā kā esošās partijas "saprotamu iemeslu dēļ" nevēloties mainīt vēlēšanu likumu, kustības dibinātāji uzskata, ka vienīgais ceļš esot tautas kustības izveide.
Ja šai partijai izdosies iegūt pietiekamu vēlētāju atbalstu, tās plāns "A" paredzot nekavējoties rosināt Saeimas atlaišanu un jaunu vēlēšanu sarīkošanu pēc jaunās sistēmas.
Savukārt, ja vēlēšanu rezultātā netiek savākts nepieciešamais balsu skaits, lai šo realizētu, tad Saeimā ievēlētie šīs partijas deputāti četru gadu garumā turpinās pārliecināt sabiedrību par vēlēšanu kārtības maiņas nepieciešamību, bet paralēli piedalīsies valsts likumdošanas varas un izpildvaras darbā. Tādā gadījumā partija publiskotu savu Ministru kabineta sastāvu, ar kuru vēlētāji tiktu iepazīstināti savlaicīgi pirms vēlēšanām.
Jaunās partijas svarīgākais uzdevums būšot "ar vēlēšanu kārtības maiņu likvidēt esošo partiju bezcerīgo staigāšanu pa apli un dot jaunu enerģiju un entuziasmu projektam "Latvijas valsts", iesaistot šoreiz tajā visus valsts pilsoņus, kuri no sava vidus izvirza labākos no labākajiem".
Pašlaik projekts ir sākuma stadijā, un apspriešanas stadijā esot arī "jaunais vēlēšanu likums".
Paziņojumā minēts, ka kustības mērķis ir apvienot dažādu ideoloģiju pārstāvjus ar kopīgu vēlmi mainīt vēlēšanu kārtību. "Mēs aicinām ikvienu pilsoni iesaistīties un kopīgi atjaunot ticību Latvijas valstij," teikts paziņojumā.
Paziņojumā arī teikts, ka nosaukums "Bez partijām" ir pagaidu.
