Pasaulē
Pīlēns ir piekritis cīnīties par Valsts prezidenta amatu. Viņaprāt, bijis godīgi nestartēt 14.Saeimas vēlēšanās, bet faktiski tikai reklamēt AS, kas, pēc viņa vārdiem, nebūtu radies, ja nesāktos karš.
"Es nebūtu iesaistījies politikā un turpinātu nodarboties ar uzņēmējdarbību. Bet laiki ir mainīgi, mūsu atbildība tiek prasīta, tāpēc mans lēmums bija aktīvi iesaistīties AS veidošanā, startēt AS Ministru prezidenta amata kandidāta debatēs un palīdzēt AS piedalīties citas politikas veidošanā Latvijā, kas daudz vairāk atbilst ģeopolitiskajai situācijai, tautsaimniecības izaicinājumiem un cerībām, ko sagaida Latvijas pilsoņi," apgalvoja Pīlēns.
Uz jautājumu, vai sasāpējušās problēmas nebūtu iespējams risināt arī no Saeimas deputāta krēsla, viņš atbildēja, ka jau piekrišana kandidēt uz Valsts prezidenta amatu nozīmē piekrist "nolikt malā viss pēdējo 35 gadu darītais". Mainīt Latvijas politiku viņš esot gatavs no Valsts prezidenta amata.
"Iespējams, ka bez Krievijas izraisītā kara Ukrainā [..] es neietu politikā, jo saimnieciskās darbības jautājumus var risināt, arī ar savu piemēru rādot, ka var izdarīt labāk," sacīja politiķis, uzsverot, ka gan ekonomiskās atpalicības, gan demogrāfiskie, gan reģionālās politikas riski likuši paskatīties uz visu problemātiku savādāk un ieņemt citādāku pozīciju attiecībā uz aktīvu piedalīšanos politikā.
Kā ziņots, Pīlēns otrdien intervijā aģentūrai LETA apliecināja, ka nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Viņš ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.
Pīlēns 2022.gada maijā paziņoja par vēlēšanu apvienības "Latvijas apvienotais saraksts" izveidi, bet jūlijā par biedrības "Apvienotais saraksts" izveidi. 14.Saeimas vēlēšanās viņš bija šī saraksta premjera kandidāts, lai arī pats nekandidēja.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
