Pasaulē
Pētījumā secināts, ka tīs gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas rusofono iedzīvotāju vidū samazinājies atbalsts Ukrainai un palielinājusies nenoteiktība attieksmē pret karu.
Lai gan līdzīgas tendences var novērot arī etnisko latviešu vairākumā, rusofonās minoritātes pārstāvji daudz biežāk izvēlas nepaust atbalstu kādai no karojošajām pusēm, norāda pētnieki. Šāda nepozicionēšanās šobrīd raksturīga 55% krievvalodīgo respondentu.
Vienlaikus krievvalodīgo vidū vājinās noturīgums pret karu attaisnojošiem argumentiem, piemēram, ka Krievija bija tiesīga lietot militāru spēku pret Ukrainu, lai novērstu Ukrainas pievienošanos NATO. Tomēr aptaujas dati liecina, ka rusofonajā segmentā viedokļu klimatu vēl aizvien nosaka vājais konsenss par to, kādēļ Krievija iebruka Ukrainā.
Karš ir veicinājis simbolisku robežu nostiprināšanos starp dažādām viedokļu grupām, liecina aptaujas rezultāti. Atšķirībā no relatīvi spēcīga atbalsta Ukrainai, kas vieno etnisko latviešu vairākumu, krievvalodīgo domas svārstās daudz plašākā un polarizētākā priekšstatu diapazonā.
Aptaujas rezultāti arī rāda, ka Latvijas krievvalodīgajiem ir raksturīgs augsts pašcenzūras līmenis. Viņi kopumā tiecas paust savu viedokli tuvākajam cilvēku lokam - draugiem un citiem, kuriem uzticas, un uzskata, ka drošāk ir paklusēt, nekā publiski paust viedokli tādā vidē, kur vairākums cilvēku šo viedokli neatbalsta.
Vispiesardzīgākie ir krievvalodīgie jaunieši un vecākā paaudze, kamēr vidējā paaudze mazliet biežāk uzskata par pieņemamu paust arī atšķirīgu viedokli.
Vienlaikus izvēli neatbalstīt nevienu no karā iesaistītajām pusēm tikai daļēji var skaidrot ar pašcenzūru, norāda pētnieki. Starp tiem, kas neatbalsta nevienu no pusēm vai atbalsta Ukrainu, ir gan piesardzīgi cilvēki, gan tādi, kas uzskata, ka spēj brīvi paust savu viedokli. Savukārt starp krievvalodīgajiem, kas atbalsta Krieviju, ir novērojama lielāka polarizācija starp tiem, kas piekrīt, ka drošāk ir paklusēt, un tiem, kas ir pretējās domās.
Latvijas rusofono iedzīvotāju vidū bija augsta izvairīšanās no ziņām par politiku vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šī tendence ir saglabājusies arī šodien un ir izteiktāka nekā latviešu vairākumā. Kopš 2019.gada būtiski samazinājies to krievvalodīgo skaits, kuri seko ziņām katru dienu.
Kā nozīmīgākie ziņu avoti Latvijas rusofono iedzīvotāju vidū tiek minēti sociālie mediji, ziņojumapmaiņas vietnes "Whatsapp" un "Telegram", kā arī "Inbox" un "Google", un interpersonālā komunikācija. No ziņu medijiem nozīmīgu lomu spēlē tikai Latvijas ziņu portāli krievu valodā.
Vienlaikus aptaujas dati neuzrāda, ka palielinājies to rusofono iedzīvotāju skaits, kuri regulāri lieto Latvijas ziņu medijus un uzticas tiem. Trešdaļa aptaujāto atzīst, ka ir atraduši veidus, kā piekļūt bloķētajiem Krievijas ziņu avotiem vai izmanto alternatīvus ziņu avotus, lai uzzinātu Krievijas oficiālo pozīciju.
Jo daudzveidīgāks ir izmantoto ziņu avotu klāsts, jo izteiktāka ir nenoteiktība attieksmē pret karu, liecina aptaujas rezultāti.
Lielu daļu krievvalodīgo iedzīvotāju satrauc un neapmierina vairāki lēmumi, ko Latvija pieņēmusi kopš 2022.gada, piemēram, padomju okupācijas laika pieminekļu nojaukšana, virzība uz krievu valodas pilnīgu izslēgšanu no Latvijas skolām, pilsonības tiesiskā regulējuma grozījumi un citi.
Demokrātiskās sistēmās tam vajadzētu novest pie neapmierinātas sabiedrības daļas politiskas mobilizācijas, tomēr Latvijas krievvalodīgo vidū var novērot politiskās līdzdalības samazināšanos, norāda pētnieki. Politiskās partijās iesaistās pavisam neliels skaits, un tikai maza daļa iesaistās sabiedriskās organizācijās, piedalās demonstrācijās, rīko vai piedalās sabiedriskās apspriešanās, cenšas iegūt publicitāti plašsaziņas līdzekļos vai izplata politiskus paziņojumus sociālajos medijos.
Latvijas krievvalodīgo politiskā līdzdalība ilgstoši ir bijusi izteikti zemāka nekā latviešu līdzdalība. Taču pēc 2022.gada plaisa ir palielinājusies, rusofono iedzīvotāju daļai kļūstot vēl ciniskākai un politiski atsvešinātākai no procesiem valstī, norāda pētnieki.
Vairums krievvalodīgo uzskata, ka politiskā sistēma Latvijā ļoti maz vai pat nemaz neļauj tādiem cilvēkiem kā viņi ietekmēt politiku.
Izveidojusies situācija ne vien ietekmē demokrātijas kvalitāti, bet draud ar rusofonās sabiedrības daļas izolēšanos un piesliešanos populistiskiem, Krievijai draudzīgiem spēkiem, vērš uzmanību pētnieki. Vienlaikus, viņuprāt, radikālas politiskās līdzdalības izpausmes ir maz ticamas, jo vardarbīgas protesta aktivitātes rusofonajā kopienā tiek uzskatītas par neefektīvu Latvijas politikas ietekmēšanas līdzekli.
Aptauja īstenota LU un RSU projektā "Baltijas krievvalodīgā identitāte pārmaiņu gaidās: politiskā uzvedība, robežu veidošana un mediju prakses pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā". Šī trīsgadīgā projekta mērķis ir analizēt Latvijas un Igaunijas rusofonās identitātes dinamiku Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gaismā.
Projektu finansiāli ir atbalstījusi Latvijas Zinātnes padome ar Fundamentālās un lietišķo pētījumu programmas starpniecību. Aptaujas īstenošanu Latvijā un Igaunijā ir atbalstījis Konrāda Adenauera fonds.
