Čudars disciplinārlietas ierosinājis, pamatojoties uz Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā konstatēto, ka pastāv apstākļi, kas var liecināt par disciplinārpārkāpuma pazīmēm.
Komisija konstatējusi, ka 2025.gada 27.maijā, aptuveni nedēļu pirms vēlēšanām, vēlēšanu platformas vairāku komponenšu veiktspēju nevarēja atzīt par apmierinošu, turklāt komisijas rīcībā nav ziņu, ka līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanu dienai būtu veikts atkārtots sistēmas audits.
Komisija arī secinājusi, ka VDAA direktors pieņēma lēmumu parakstīt vēlēšanu platformas nodošanu ekspluatācijas lietošanā, pastāvot negatīviem veiktspējas testiem.
Līdz jūlija beigām ir paredzēts saņemt atzinumu no neatkarīga ārēja eksperta (trešās puses ar specifiskām zināšanām), lai identificētu tehniskos iemeslus sistēmas neatbilstošai darbībai vēlēšanu naktī.
Ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 2025.gada 20.jūnija rīkojumu tika izveidota dienesta pārbaudes komisija, kuras uzdevums bija izvērtēt konkrēto situāciju un sagatavot ziņojumu par pārbaudes laikā noskaidrotajiem apstākļiem, tostarp sniegt izvērtējumu par to, vai pastāv pamats disciplinārlietas ierosināšanai.
Kā skaidro VARAM, disciplinārlietas ierosināšana nozīmē, ka ministra izveidotā disciplinārlietu izmeklēšanas komisija veiks izmeklēšanu pret minētajām amatpersonām, kurām būs jāsniedz paskaidrojumi disciplinārlietu izmeklēšanas komisijai.
Lēmumu disciplinārlietā pieņem viena mēneša laikā no disciplinārlietas ierosināšanas dienas.
Komisijas sastāvā bija VARAM un VDAA pārstāvji, savukārt tehnoloģisko aspektu analīzei bija pieaicināti eksperti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.
Jau vēstīts, ka vēlēšanu procesa organizēšanas problēmu dēļ no amata atkāpās tā brīža Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, kā arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), kura pirms tam no amata atstādināja VDAA direktoru Liopu.