Pasaulē
Viņš šajā amatā ceturtdien ievēlēts ar 33 domes jaunās koalīcijas deputātu balsīm. Tikmēr pret viņa kandidatūru nobalsoja 17 deputāti.
LETA jau ziņoja, ka, saasinoties attiecībām starp divām koalīcijas partijām - JV un "Progresīvajiem", no amata atkāpās bijušais mērs Mārtiņš Staķis un izjuka Rīgas domes koalīcija.
Jaunajā koalīcijā vairs nebūs "Progresīvo". Tajā bez līdzšinējām pašvaldības varas partijām - JV, Nacionālā apvienības/Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) un deputātu bloka "Kods Rīgai" - iekļauti partiju "Gods kalpot Rīgai" (GKR) un "Latvijas attīstībai" (LA) pārstāvji domē, atsevišķi neatkarīgie deputāti un bijušie "Progresīvo" sabiedrotie kustības "Par" deputāti.
Līdz ar jaunas Rīgas domes koalīcijas izveidi JV pārziņā būs trīs komitejas, savukārt pārējie partneri katrs tiks pie vienas komisijas, liecina ceturtdien partneru parakstītais sadarbības memorands.
JV pārziņā būs Pilsētas attīstības komiteja, Satiksmes un transporta lietu komiteja un Finanšu un administratīvo lietu komiteja, NA/LRA pārziņā būs Pilsētas īpašumu komiteja, GKR būs atbildīga par Sociālo lietu komiteju, "Kods Rīgai" - par Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteju, LA - par Mājokļu un vides komiteju, savukārt "Kustība Par!" pārraudzībā būs Izglītības, kultūras un sporta komiteja.
Rīgas domes vadības struktūra šajā koalīcijā būs mazāka nekā iepriekš, jo mēram būs nevis trīs, bet divi vietnieki.
Tāpat jaunā koalīcija vienojusies par vispārējiem sadarbības principiem. Deputāti apņēmušies veidot kompetentu Rīgas domes pārvaldību, ar savu piemēru rādot solidaritātes paraugu un tādējādi mazinot gan sabiedrības sašķeltību, gan plaisu starp pašvaldību un sabiedrību.
Viņi arī grib attiecības kā savstarpēji, tā ar sabiedrību, medijiem un opozīciju veidot uz koleģialitātes principiem un Rīgas domes lēmumus komunicēt korekti, atklāti un argumentēti.
Koncentrējoties uz Rīgas ekonomisko, saimniecisko un sociālo jautājumu risināšanu pilsētas iedzīvotāju labā, katrs sadarbības partneris saglabās savu politisko patstāvību un savlaicīgi informēs par savu nostāju atšķirīga viedokļa gadījumā.
Panākta vienošanās, ka partneri uzņemas atbildību par tās izvirzīto amatpersonu rīcības atbilstību augstiem ētikas standartiem, un partneri apliecinājuši, ka Rīgas domē korupcijai nav vietas, tāpēc viņi vērsīsies pret to ar visiem pieejamiem līdzekļiem.
Uzrunājot domes deputātus, Ķirsis uzsvēra, ka viņa vērtību sistēma, strādājot Rīgas domē, gadu gaitā ir palikusi nemainīga, proti, nulles tolerance pret korupciju, kā arī atbildība par saviem vārdiem un darbiem.
Runājot par sava darba prioritātēm, Ķirsis uzsvēra, ka vissvarīgākais būs ielu infrastruktūras sakārtošana, esošo lielo būvniecības projektu pabeigšana un jaunu projektu īstenošana.
Otrs svarīgākais darbs ir jaunu mājokļu būvniecības veicināšana, jo tieši tas ir iemesls, kādēļ pēdējos gados Rīgas iedzīvotāju skaits ir samazinājies un patlaban svārstās ap 600 000 iedzīvotājiem.
Trešā būtiskā darbības joma būs investīcijas un izglītība. Ķirša ieskatā arī izglītība ir nozīmīga investīcija cilvēkos, lai viņi varētu produktīvi strādāt.
Kā vieno no pirmajiem darbiem Ķirsis minēja jauna pašvaldības nolikuma pieņemšanu, kā to nosaka jaunais Pašvaldības likums.
Noslēdzot savu uzrunu, mēra amata kandidāts aicināja visus deputātus sadarboties.
Ķirsis dzimis 1980.gadā. Viņš ieguvis vidējo izglītību Rīgas Hanzas vidusskolā, studējis Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura un maģistra grādu ekonomikā.
Viņš bijis SIA "Fors Fortis" valdes priekšsēdētājs, SIA "Cannmeat" valdes loceklis, 2011.gadā kandidējis 11.Saeimas vēlēšanās Zatlera reformu partijas sarakstā un kļuvis par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru, savukārt jau 2013.gadā kļuvis par 11.Saeimas deputātu uz laiku, kamēr Vjačeslavs Dombrovskis ieņem izglītības un zinātnes ministra amatu.
Ķirsis 2014.gadā kandidējis arī 12. Saeimas vēlēšanās no partijas "Vienotība" saraksta un ticis ievēlēts, taču 2017.gadā sakarā ar ievēlēšanu Rīgas domē atstājis Saeimas deputāta amatu. 2016.gadā viņš atkārtoti kļuvis par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru.
Saskaņā ar Rīgas domes atlaišanas likumu Ķirsis 2020.gadā atstājis Rīgas domes deputāta amatu, kļuva par ārlietu ministra padomnieku ekonomikas un enerģētikas jautājumos. Vēlāk viņš kandidējis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās no JV saraksta un ticis ievēlēts, kā arī ticis ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku.
