Pasaulē
Taujāts, vai Ukrainas prezidenta uzruna liecina, ka Ukraina sajūt atbalsta trūkumu tās karā ar Krieviju, Pabriks sacīja, ka ANO Ģenerālā asambleja ir citādāks formāts un par atbalsta trūkumu var runāt dažādās kategorijās, piemēram, ja runā par atbalstu, ko sniedz pamatā Rietumvalstis un sabiedrotie.
Pabrika ieskatā, Zelenskis ir nolēmis izmantot šo formātu, saprotot, ka mēs nedzīvojam vienotā pasaulē. Tā ir fragmentēta un līdz pat 60% ANO pārstāvēto valstu ir samērā vienaldzīgas pret to, kas notiek Ukrainā. Tām rūp pašām savas sāpes, vai nu tas ir jautājums par ekonomikas attīstību, enerģētiku vai pārtikas trūkumu.
"Vienlaikus ANO ir savi fundamentāli principi, kas iestrādāti organizācijas aizsākumos. Manuprāt, Zelenskis šo tribīni izmanto veiksmīgi, lai apelētu pie ANO pamatprincipiem, kas ir nosodīt agresiju, aizstāvēt cilvēktiesības un valstu suverenitāti. Zelenskis savā runā pauž sapratni, ka ANO neies, nekaros. Viņš norāda uz to, ka organizācijai daudz spēcīgāk ir jānosoda agresija pret Ukrainu," sacīja bijušais aizsardzības ministrs.
Pēc Pabrika domām, pareizs ir arīdzan Zelenska sacītais, ka Krievija nav pelnījusi vietu ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu vidū. Krievija ieguva vietu padomē pārmantojot to no Padomju Savienības - sabrūkot Padomju Savienībai Krievija kļuva par pastāvīgo locekli.
"Manuprāt, tas ir ļoti labs arguments, kas norāda, ka šāda totalitāra agresorvalsts nevarētu būt ANO Drošības padomē, ņemot vērā, ka Padomju Savienība tika izslēgta no ANO priekšteces - Tautu savienības jeb Nāciju līgas - pēc Padomju Savienības uzbrukuma Somijai 1939.gada novembrī. Šeit ir velkamas paralēles, principā Krievija būtu izslēdzama no ANO Drošības padomes, ja šī organizācija ņemtu vērā un balstītos uz tiem principiem, par kuriem dalībvalstis ir parakstījušās," sacīja pētniecības centra "Northern European Policy Centre" izveidotājs.
Zelenskis savā uzrunā akcentēja, ka Ukraina dara visu, lai nodrošinātu, ka pēc Krievijas agresijas neviens pasaulē neuzdrošināsies uzbrukt nevienai valstij. Taujāts, kā Ukrainai patlaban sokas, Pabriks pauda uzskatu, ka, lai arī Ukrainai ir gana labs atbalsts, tas varētu būt ievērojami lielāks. Brīvā pasaule varēja Ukrainai dot ieročus vairāk, ātrāk un dažādākus. Šis arguments tiek izmantots, piemēram, arī ASV prezidenta priekšvēlēšanu debatēs. Viens no republikāņu pārstāvjiem, bijušais ASV viceprezidents Maiks Penss sacījis, ka ievēlēšanu gadījumā viņš dos pilnīgi visu Ukrainai nepieciešamo, lai tā uzvarētu.
Taujāts, vai mēģinājumi novājināt Krieviju kaujas laukā, nepietiekami spēcīgs militārais atbalsts vai militārā atbalsta novilcināšana nenovedīs pie konflikta iesaldēšanas, bijušais aizsardzības ministrs uzsvēra, ka konflikta iesaldēšanu nedrīkst pieļaut, jo tas ne pie kā laba nenovedīs. Turklāt ir virkne valstu, kas to negribētu pieļaut, tās ir Baltijas un Skandināvijas valstis, Polija, pat Vācijā ir diezgan liela izpratne par notiekošo.
"Tāda vilcināšanās, iespējams, ir saistīta ar nepareizu izpratni par to, kā tiek veidota Krievijas politika un kāda ir domāšana Kremlī. Priekšstats ir tāds, ka mēs nogurdināsim krievus vairāk nekā ukraiņus, tad pienāks brīdis, kad krievi sapratīs, ka jāsēžas pie sarunu galda, jo zaudējumi ir pārāk lieli. Jāatceras, ka Krievija ir trīs reizes lielaka par Ukrainu, ukraiņi arī noasiņo. Piešķirot ieročus ātrāk, vairāk un labākus, mēs mērķi varētu sasniegt ātrāk. Tāda ir mana nostāja, taču domāšana Rietumos bieži atšķiras no mūsu analīzes," sacīja Pabriks.
Taujāts, kā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas ietekmēs kara gaitu, Pabriks pieļāva, ka Krievijas varas aprindās ir samērā liela cerība, kas līdzinās Ādolfa Hitlera cerībai uz "Wunderwaffe" jeb brīnumieroci - ja nu gadījumā prezidenta vēlēšanās uzvar tāds prezidents, kas pret Krieviju būtu labvēlīgāks, Krievija varētu salauzt Rietumu atbalstu Ukrainai.
"Ja nebūs liela progresa ieroču un militārajā ziņā, domāju, tas liks Krievijas vadībai turēties un karot līdz ASV prezidenta vēlēšanām, cerot, ka kaut kas mainīsies. Tas liek domāt, ka karš var ilgt vēl gadu. Ja tuvākajos mēnešos ukraiņiem izdotos padarīt Krimu par neapdzīvojamu un neizmantojamu krievu pusei militārā jomā, tas varētu mainīt kara gaitu," uzsvēra Pabriks.
Viņš arī norādīja, ka ir daudz nezināmo, lai prognozētu notikumu attīstību. Tās ir ASV prezidenta vēlēšanas, militārais atbalsts Ukrainai, kādu nostāju turpinās uzturēt Ķīna. Nozarē, kas analizē un atbild par drošību, vienmēr gatavojas sliktākajam scenārijam. Tas nozīmē, ka arī mums ir jānodrošinās tāpat, kā to darīja Somija pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Pabriks norādīja, ka jautājums nav par žoga būvniecību uz Baltkrievijas robežas. Patlaban ir jāizveido 21.gadsimtam atbilstošas tehnoloģiskās būves un veidojumi gan visu Austrumu robežu, domājot par valsts nākotnes drošību.
LETA jau rakstīja, ka Zelenskis, uzrunājot ANO Ģenerālo asambleju, brīdinājis, ka "ļaunumam nevar uzticēties," aicinot pasauli apvienoties, lai izbeigtu Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Ukrainas prezidents uzsvēra, ka jānovērš iespēja ar kodolieročiem apbruņotajai Maskavai "virzīt pasauli uz pēdējo karu". Viņš arī apsūdzēja Krieviju, ka tā visu izmanto kā ieroci, sākot ar pārtiku un beidzot ar enerģiju.
Zelenskis savā runā pievērsa lielu uzmanību briesmām, ko Krievija rada pasaulei. Viņš apgalvoja, ka citas kopīgās problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, būs iespējams pienācīgi risināt tikai pēc tam, kad būs tikts galā ar Maskavu.
"Kamēr Krievija spiež pasauli uz pēdējo karu, Ukraina dara visu, lai nodrošinātu, ka pēc Krievijas agresijas neviens pasaulē neuzdrošināsies uzbrukt nevienai valstij," sacīja Zelenskis, piebilstot, ka Krievijai vienkārši "nav tiesību turēt kodolieročus".
"Bruņošanās ir jāierobežo, par kara noziegumiem ir jāsoda, deportētie cilvēki jāatgriež mājās, un okupantiem jāatgriežas savā zemē," uzsvēra prezidents.
"Mums jābūt vienotiem, lai to panāktu, un mēs to izdarīsim!" sacīja Zelenskis. Viņš arī apsūdzēja Maskavu genocīda īstenošanā, nolaupot ukraiņu bērnus.
