Pasaulē
Kā norāda Rudanovs, eksperti un uzņēmēji ceļot trauksmi, jo primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā esot uz posta sliekšņa. Iemesli tam esot birokrātiskie ierobežojumi un likumdošanas trūkumi.
Rudanovs pauž, ka birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu - pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā.
Viņš skaidro, ka, izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasot, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. "Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības," pauž Rudanovs.
Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmējot to, ka redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.
Pēc eksperta domām, visā Eiropā optometristi ir pirmie oftalmoloģijas speciālisti, kas palīdz iedzīvotājiem - ātri un efektīvi seko līdzi redzes izmaiņām, nepieciešamības gadījumā saņem padomu konsultēties ar oftalmologu, izraksta briļļu recepti, utt. Latvija līdz šim neesot bijusi izņēmums. Šobrīd 80% brilles tiek izgatavotas pēc optiķu izrakstītām receptēm, un tikai 20% brilles tiek izgatavotas pēc ārstniecības iestādēs izrakstītām receptēm, skaidro Rudanovs.
"Ja Veselības inspekcija sasniegs savu mērķi aizliegt optometristiem sniegt redzes pārbaudes pakalpojumus, 80% briļļu lietotāju paliks bez iespējas ātri un kvalitatīvi veikt galveno redzes sistēmu un struktūru izmeklēšanu. Latvijas iedzīvotājiem klīnikās būs jāstāv rindā. Īpaši katastrofāla situācija izskatās Latvijas reģionos, kur optika ir teju vienīgā iespēja operatīvai oftalmoloģijai," pauž eksperts.
Līdztekus eksperts atzīmē, ka pirms neilga laika līdzīga kritiska situācija bijusi vērojama arī Lietuvā. "Latvijas Veselības ministrijas pārstāvjiem šis gadījums ir jāizpēta," saka Rudanovs. "Lietuvā notikušo diskusiju un sarunu rezultātā izdevās rast pareizo risinājumu un atrisināt situāciju - optometristi ir atzīti par ārstniecības personām, bet, lai optometristi kļūtu par ārstniecības iestādi, nav nepieciešams ne īpašumā, ne īrēt medicīnas telpas," stāsta eksperts.
Viņš atzīmē, ka pacientam ir svarīgi, kurš speciālists viņu konsultē, cik estētiski patīkama un droša ir pakalpojuma sniegšanas vieta, bet nav svarīgi, kāds kadastrālais statuss ir telpām, kur viņš ir ieradies. Eksperts iesaka pēc iespējas ātrāk sākt meklēt kompromisu Latvijā, un tam pirmais solis varētu būt VM pakļautībā esoša darba grupa.
Rudanovs norāda, ka Latvijas optiķu pārstāvji un arī Eiropas eksperti ir gatavi dialogam. Proti, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, saskaņā ar kuriem ir nepieciešams noteikt izņēmumu optometristiem kā ārstniecības personām, kurām ir tiesības sniegt pakalpojumus optikā, kas atbilst MK klasifikatora standartiem. Šim problēmas risinājumam piekrītot Ekonomikas ministrija, pauž eksperts.
Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas (LOOA) valdes priekšsēdētāja Kristīne Detkova norāda, ka LOOA ir ilgi un uzstājīgi lūgusi un prasījusi VM sakārtot šos jautājumus un neuzlikt optikas veikaliem absurdus ierobežojumus, taču asociācija nav tikusi uzklausīta. "Mēs esam rakstījuši pa punktiem, kurā likumā kādi grozījumi būtu vajadzīgi, taču mūsu ieteikumi nav ņemti vērā," saka Detkova.
Arī SIA "OC Vision" valdes loceklis Toms Dzenis norāda, ka likumdošanas bāze primārās redzes aprūpes jomā joprojām nav līdz galam sakārtota, kur Baltijas, Eiropas, pasaules pieredzē šo funkciju nodrošina optikas veikali. "Visur optikas preču, piemēram, briļļu, tirdzniecība notiek integrēti kopā ar redzes pārbaudes pakalpojumu. Tas, ka pirmā līmeņa redzes pārbaudes veic optikas veikalos, ir ikdienas prakse arī Lietuvā un Igaunijā, un es neredzu iemeslu, lai vispārpieņemta optiķu darbības likumdošanas labā prakse nevarētu notikt arī Latvijā, it sevišķi, ja tas tā ir bijis kopš nozares pirmsākumiem," pauž Dzenis.
Viņš piebilst, ka Latvijā regulāri likumi tiek mainīti, taču joprojām likumos nav ierakstīti optikas veikalu nosacījumi, kas sniegtu skaidru un izpildāmu regulējumu optikas veikaliem. "Likumi nevar iet pretrunā vairāk kā 30 gadus ilgai nozares labajai praksei, kas neatšķiras no labākajiem Eiropas standartiem, nodrošinot primāro redzes aprūpi. Likumi nevar būt konkurenci ierobežojoši un radīt tik svarīgo redzes korekcijas preču un pakalpojumu nepieejamību Latvijas iedzīvotājiem," uzsver Dzenis.
Viņš akcentē, ka labai optikas veikalu darbības praksei, sadarbojoties visai nozarei, asociācijas ietvaros ir izveidoti atbilstoši optikas veikalu darbības un kvalitātes standarti, kas ir iesniegti VM izskatīšanai, bet process notiekot ļoti lēni. "Nozarei jāsēžas kopā ar likumdevēju un šīs likumdošanas problēmas beidzot jāatrisina," pauž Dzenis.
SIA "Briļļu nams" izpilddirektors Antons Stepanovs norāda, ka pašlaik Latvijā ir 230 optikas veikali, no kuriem četru gadu laikā par ārstniecības iestādi ir spējuši reģistrēties 29. "Visi optikas veikali, kas ir izvietoti tirdzniecības centros, ir jāver ciet, izņemot tirdzniecības centra "Domina", kur viss ir kārtībā. No 10 veikaliem tirdzniecības centros deviņiem ir jāveras ciet - to šobrīd pieprasa valsts iestādes," skaidro Stepanovs.
Viņš apgalvo, ka optikas veikali līdz šim ir veikuši 15 000 līdz 20 000 pārbaužu mēnesī, un, ja tos aizvērs, viņš nespēj iedomāties, kā veselības centri un slimnīcas tiks ar šādu apjomu galā.
