Pasaulē
AS norādījis, ka šīs personas bija pakļautas sankcijām par saistību ar Krievijas režīmu un atbalstu agresijai pret Ukrainu.
Opozīcijas deputāti vēlas zināt, kāpēc Latvijas pārstāvji neiebilda pret šo personu izslēgšanu no sankciju saraksta un kāda informācija liecina, ka šo personu rīcība ir mainījusies.
Tāpat Siliņai un Bražei pieprasīts skaidrot, kuri sākotnējie kritēriji vairs neattiecas uz šīm personām un kura amatpersona vai institūcija pārstāvēja Latviju attiecīgajā ES Padomes procesā.
AS arī vēlas zināt, kā šāds lēmums atbilst Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm un nacionālajām interesēm.
LETA jau ziņoja, ka marta vidū ES dalībvalstis vienojās pagarināt sankcijas pret vairāk nekā 2400 personām un organizācijām, kas saistītas ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Ungārija, kas joprojām uztur draudzīgas attiecības ar diktatora Vladimira Putina totalitāro režīmu, iepriekš iebilda pret sankciju pagarināšanu, bet piekrita, kad no melnā saraksta tika svītroti četru cilvēku vārdi, atklāja amatpersonas.
Aktīvu iesaldēšana un vīzu aizliegums atcelts uzņēmējiem Vladimiram Raševskim un Kantoram, ministram Degtjarjovam un oligarha Usmanova māsai.
Igaunija visiem četriem Krievijas pilsoņiem, kuri pēc Ungārijas uzstājības tika svītroti no ES sankciju saraksta, noteikusi valsts sankcijas.
