Pasaulē
Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), 2022.gada 16.novembrī stājās spēkā digitālo pakalpojumu akts, ko sāka piemērot no 2024.gada 17.februāra.
Digitālo pakalpojumu akta mērķis ir veicināt starpniecības pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus par drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kura veicina inovāciju un kurā tiek efektīvi aizsargātas Eiropas Savienības pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības, tostarp patērētāju tiesību aizsardzības princips.
Digitālo pakalpojumu akta būtība paredz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā jaunus pienākumus, lai mazinātu nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, un izveidotu drošu, paredzamu un uzticamu digitālo vidi.
Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums papildināts ar jaunu nodaļu, kas nosaka, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir digitālo pakalpojumu akta kompetentā iestāde, kas uzrauga akta piemērošanu. Tāpat noteikts, ka PTAC pildīs digitālo pakalpojumu koordinatora funkciju.
Vienlaikus noteikti digitālo pakalpojumu koordinatora uzdevumi digitālo pakalpojumu akta uzraudzībā un sadarbību ar citām iestādēm, kā arī noteikta atbildība par akta pārkāpumiem. Digitālo pakalpojumu koordinators varēs uzlikt sodus, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzējam soda naudu līdz 6% no gada apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.
Tāpat sodu varēs piemērot starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai citai personai soda naudu līdz 1% no to gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā - par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu, par atbildes nesniegšanu vai nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas nelabošanu un par nepakļaušanos pārbaudei, izmeklējot starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbības atbilstību digitālo pakalpojumu akta prasībām.
Likums paredz arī atsevišķus tehniskus labojumus definīcijās un novērš informācijas sabiedrības pakalpojumu akta pretrunas ar digitālo pakalpojumu aktu.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) tīmekļvietnē publicēto informāciju digitālo pakalpojumu akts (DSA) reglamentē tiešsaistes starpnieku un platformu, piemēram, tirdzniecības vietu, sociālo tīklu, satura koplietošanas platformu, lietotņu veikalu un tiešsaistes ceļojumu un izmitināšanas platformu darbību.
DSA galvenais mērķis ir novērst nelikumīgas un kaitīgas darbības tiešsaistē un dezinformācijas izplatīšanu.
DSA nosaka, ka platformām ir jāievieš pasākumi, lai apkarotu nelikumīgu preču, pakalpojumu vai satura izplatīšanu tiešsaistē, piemēram, mehānismi, lai lietotāji varētu atzīmēt šādu saturu un lai platformas sadarbotos ar, piemēram, pārdevējiem, kuriem iespējams noteikt identitāti.
Līdztekus ar DSA starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp tiešsaistes platformām, ir jāpaziņo saviem lietotājiem, kāpēc tie ir izņēmuši savu saturu vai kāpēc piekļuve kontam ir ierobežota. DSA arī pilnvaro lietotājus apstrīdēt šādus lēmumus, izmantojot ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismu.
DSA uzliek arī pienākumu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem garantēt lielāku pārredzamību un kontroli pār to, kas pieejams platformu lietotāju plūsmās. Tas, kā norāda EK, iedzīvotājiem ļautu atklāt, uz kāda pamata tiešsaistes platformas sarindo saturu plūsmās, un iespēju atteikties no personalizētiem ieteikumiem.
Vienlaikus DSA aizliedz mērķorientētu reklāmu nepilngadīgajiem tiešsaistes platformās. Mērķtiecīga reklāma tiešsaistes platformās ir aizliegta arī tad, ja profilēšanā tiek izmantotas īpašas personas datu kategorijas, piemēram, etniskā piederība, politiskie uzskati, seksuālā orientācija.
DSA prasības kopš 2023.gada augusta jau tika piemērotas noteiktām platformām, kurās ir vairāk nekā 45 miljoni ES lietotāju (10% ES iedzīvotāju), tā sauktajām ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām. Turpmāk DSA attieksies uz visiem digitālo platformu nodrošinātājiem.
