Pasaulē
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Izstrādājot valsts budžetu 2025. gadam, tika veikti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Ja līdz šim iedzīvotāja ienākumam tika piemērotas trīs nodokļa likmes 20%, 23% un 31% apmērā, tad no šī gada likmes būs tikai divas:
25,5% – ienākumam līdz 8775 eiro mēnesī (līdz 105 300 eiro gadā);
33% – ienākumam, kas pārsniedz 8775 eiro mēnesī (pārsniedz 105 300 eiro gadā).
Ieviesta arī papildu 3% likme, kas tiks piemērota ar nodokli apliekamajiem taksācijas gada ienākumiem (tajā skaitā ienākumiem no kapitāla pieauguma un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un no nodokļa atbrīvotajām dividendēm un likvidācijas kvotai) virs 200 000 eiro gadā, deklarējot gada ienākumus.
Tā kā vienlaikus ir noteikts arī lielāks fiksēts neapliekamais minimums, darba ņēmējiem, kuriem bruto atalgojums ir līdz 4000 eiro mēnesī, samazināsies maksājamais nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums.
Neapliekamais minimums
Vienlaikus 2025. gadā tiek paaugstināts neapliekamais minimums, respektīvi, algas daļa, kas netiek aplikta ar nodokļiem.
Iepriekšējā diferencētā neapliekamā minimuma vietā tagad ir fiksēts neapliekamais minimums, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra.
Turklāt, likums paredz, ka tuvāko trīs gadu laikā tas pakāpeniski palielināsies:
* no 2025. gada - 510 eiro;
* no 2026. gada - 550 eiro;
* no 2027. gada - 570 eiro.
Likumdevēji uzskata, ka lielākais ieguvums no tā būs tiem, kas saņem mazas un salīdzinoši nelielas algas, proti, līdz 2500 eiro mēnesī, tādējādi darbaspēka nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēšot 95% strādājošo.
Ieguvumi pensionāriem
Pensionāriem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums ir palielināts līdz 1000 eiro. Tas attiecas gan uz vecuma pensijām, gan uz invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām.
Tādējādi jaunā IIN likme 25,5 % apmērā no šī gada tiek piemērota tikai tai pensijas summai, kas pārsniedz 1000 eiro.
Savukārt strādājošiem pensionāriem neapliekamo pensijas minimumu piemēros atkarība no tā, kur ir iesniegta algas nodokļu grāmatiņa.
Katrs strādājošais pensionārs var brīvi izvēlēties, kā piemērot un sadalīt jauno neapliekamo minimumu:
Strādājošie pensionāri, kuriem pensija ir mazāka par 1000 eiro, var izvēlēties neapliekamo minimumu piemērot pensijai un algai dalīti (500 eiro algai un 500 eiro pensijai), iesniedzot algas nodokļa grāmatiņu darba devējam.
Savukārt, ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta VSAA, neapliekamais minimums 1000 eiro apmērā, tiks piemērots tikai pensijai
Ja nodokļu grāmatiņa tiek iesniegta līdz mēneša 15. datumam, VSAA izmaiņas neapliekamā minimuma piemērošanā piemēro no nākamā mēneša 1. datuma; ja pēc mēneša 15. datuma, izmaiņas piemēro no nākamā mēneša pirmās dienas.
Ja strādājošajam pensionāram jau ir pie darba devēja iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, nekas papildus nav jādara. Jauno pensionāra neapliekamo minimumu (1000 eiro) automātiski aprēķinās un piemēros dalīti – 500 eiro pensijai un 500 eiro darba algai. Ja pensionārs vēlas, lai neapliekamais minimums tiktu piemērots tikai pensijai, nodokļu grāmatiņa ir jāizņem no darba devēja un jānodod VSAA.
Visas šīs darbības var veikt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas portālā (VID EDS).
Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir obligāts maksājums speciālajā budžetā, kas dod tiesības personai saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
VSAOI likmes un to procentuālais sadalījums starp darba ņēmēju un darba devēju 2025. gadā paliek nemainīgs: VSAOI likme vispārējā gadījumā, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59% maksā darba devējs, 10,50% – darba ņēmējs.
Taču 2025. gadā ir palielināts maksimālais sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts, kurš no 1. janvāra ir 105 300 eiro.
Atvieglojumi vietējiem produktiem
Pēc plašām debatēm valsts budžeta apspriešanas laikā tika nolemts saglabāt 12 procentu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijā audzētiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Šī norma ir nostiprināta likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”.
Tas (uz laiku) pieliek punktu diskusijām par to, ka Latvijas ražotāji lielveikalos tiek diskriminēti. Lai gan tie, kas sekoja šai tēmai, atcerēsies, ka tika piedāvāts arī 5% nodoklis.
Pievienotās vērtības nodoklis augļiem un dārzeņiem (kas nav Latvijas izcelsmes) paliek 21% apmērā.
Samazinātā PVN likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem valstij 2025. gadā izmaksās 17,1 miljonu eiro, 2026. gadā - 19,1 miljonu eiro, 2027. gadā - 23,4 miljonus eiro un 2028. gadā - 24 miljonus eiro.
Savukārt priekšlikums attiecināt samazināto nodokļa likmi 12% apmērā arī uz viesmīlības nozari, lai atdzīvinātu Rīgas šaurās ieliņas, nesaņēma pietiekamu likumdevēju atbalstu.
Spēļu automātu un loteriju cienītājiem
Grozījumi Izložu un azartspēļu likumā paredz palielināt nodokļu un reģistrācijas nodevas atsevišķām azartspēļu jomām. Dažas no izmaiņām stāsies spēkā šogad, dažas - 2027. gadā.
Ar 2025. gada 1. janvāri tiek paaugstināta:
- izložu nodokļa likme izlozēm (arī momentloterijām) – no 10% uz 15%;
- azartspēļu nodeva par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju par katru kārtējo gadu – no 37 000 eiro uz 45 000 eiro.
Ar 2027. gada 1. janvāri azartspēļu nodokļa likme tiek paaugstināta:
- azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu – no 6204 eiro uz 7440 eiro;
- ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu – no 33 696 eiro uz 40 440 eiro;
- veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām – no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
- bingo – no 10% uz 12% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
- interaktīvajām azartspēlēm – no 12% uz 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.
Sagatavoja Lana VASILJEVA,
balstoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas materiāliem.
