Pasaulē
Personai par atbrīvojumu no pārbaudes jāziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, uzrādot fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai psihiatra, vai bērnu psihiatra atzinumu, skaidroja VISC pārstāve Liene Bērziņa.
Vienlaikus ne ar visām diagnozēm persona var tikt pilnībā atbrīvota no pārbaudes veikšanas. Piemēram, personām ar locītavu kustību funkciju ierobežojumiem nav jākārto rakstītprasmes pārbaude.
Personai, kas kārto pārbaudi ar atvieglojumiem, ierodoties uz pārbaudi, jāuzrāda fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta atzinumu.
Ja ir nepieciešamība, katrā no pārbaudījuma kārtošanas vietām ir iespēja nodrošināt piekļuves prasības visiem pretendentiem, atzīmēja Bērziņa. Par to būtu nepieciešams informēt VISC pirms pārbaudes.
Sociālo tīklu lietotāju vidū uzmanību guvis video, kur kāda 74 gadus veca sieviete ar nestuvēm tiek nogādāta līdz valsts valodas pārbaudes vietai.
To publicējusi aktīviste Olga Petkeviča. Viņa iepriekš palīdzēja savākt 1500 parakstu Daugavpilī par automātisku Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu tiem Krievijas pilsoņiem, kuri iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, neprasot valodas zināšanas un minimālo ienākumu līmeni.
Petkeviča sākusi vākt arī parakstus iniciatīvai par valsts valodas prasmes pārbaudes vecuma sliekšņa samazināšanu līdz 65 gadiem. Pirmajās trīs stundās to parakstījuši 453 iedzīvotāji. Lai iniciatīva tiktu iesniegta Saeimā, to jāparaksta vismaz 10 000 Latvijas iedzīvotāju.
Valsts valodas pārbaudes izņēmumi paredz, ka pārbaudi nav jākārto personai, kura ieguvusi pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā, kura apguvusi akreditētu mazākumtautību izglītības programmu un kārtojusi centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9.klasei vai centralizēto eksāmenu latviešu valodā 12.klasei, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) informācija.
Pārbaudi arī nekārto persona, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu vai kura ir sasniegusi 75 gadu vecumu.
PMLP informācija liecina, ka saskaņā ar likumu pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku no 2023.gada 2.septembra. Lai turpinātu uzturēties Latvijā, cilvēkam PMLP jāiesniedz dokumenti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Ja pieteikums PMLP netiks saņemts līdz 2023.gada 1.septembrim, pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku no 2023.gada 2.septembra, un Latvijas teritorija jāatstāj līdz 2023.gada 2.decembrim.
Iekšlietu dienesti "nemedīs" tos Krievijas pilsoņus, kas nesadarbosies ar valsti un nekārtos latviešu valodas pārbaudi, nesen Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
