Pasaulē
Lūk, ko portālam Press.lv pastāstīja pati ārste:
- Janvāra beigās saslimu, un zāles, ko ārsts man izrakstīja, tobrīd aptiekās nebija nopērkamas. Proti, nebija bronholitīna, kas man tika izrakstīts pneimonijas ārstēšanai - tas nebija pieejams nevienā no aptiekām, kuras es un mani tuvinieki apbraukājām. To bija iespējams pasūtīt tikai vienā Saules aptiekā, taču šajā gadījumā zāles atnāktu tikai pēc mēneša, bet man vajadzēja ārstēties tūlīt!
Un tā es, slima un satraukta, dalījos ar šo nopietno problēmu savā FB profilā – tobrīd kā pacients, kas atrodas uz slimības lapas. Savā ierakstā pieminēju arī amoksiklavu, jo iepriekš par tā trūkumu sūdzējās pacienti, kuriem es to biju izrakstījusi. Piebildu, ka zāļu nav, toties receptes ir maksas. Un novēlēju “veiksmi Abu Meri”.
...Mediķe sasaistīja zāļu trūkumu ar aptieku reformu, ko viņa nosauca par “neveiksmīgu”. Ierakstu pamanīja Veselības ministrijā, atzīstot to par neētisku. Pagāja vairāk nekā mēnesis, un 12. martā pēc veselības ministra sūdzības viņu izsauca “uz sarunu” Latvijas Ārstu biedrībā, kur notika Ārstu ētikas komisijas sēde. Veselu stundu ārsti diskutēja par to, vai viņu kolēģe, uzdrošinoties publiski kritizēt aptieku reformu un zāļu trūkumu, ir rīkojusies ētiski.
- Kāda ir jūsu vaina, pēc Ārstu ētikas komisijas locekļu domām?
- Man pārmet maldināšanu, lai gan es nevienu nemaldināju – vienkārši kā pacients dalījos ar patiesu, personīgi pārbaudītu informāciju. Komisijā bija divpadsmit ārsti. Daži no viņiem mēģināja mani pamācīt, norādot, ka ir zāļu analogi, kāpēc bija jāraksta, ka zāļu nav? Bet es taču neko neizdomāju – pati saskāros ar faktu, ka bronholitīna analoga nekur nav. Turklāt ārsti paši ievadīja vārdu “bronholitīns” Zāļu aģentūras lapā un pārliecinājās, ka tas nekur nav nopērkams. Viena ārste – komisijas locekle – diskusijas laikā pat norādīja, ka var mēģināt ārstēt ar homeopātiskiem (!) līdzekļiem. Atgādināšu, ka mana diagnoze bija pneimonija!
Būt izsauktai uz sarunu Ārstu ētikas komisijā bija ļoti neomulīgi, man paveicās, ka man līdzi bija jurists, kurš aizstāvēja manas tiesības. Bet, kad jūsu priekšā ir 12 medicīnas profesionāļi – Ārstu ētikas komisijas locekļi, sajūtas ir, maigi izsakoties, neomulīgas.
- Satversmes 100. pants paredz vārda brīvību. Sanāk, ka jūs par ierakstu sociālajos tīklos tikāt izsaukta uz disciplināro komisiju, kur tika izskatīta jūsu uzvedību.
- Jā, man sajūta, ka tas viss nenotiek realitātē. Acīmredzot centās mani iebiedēt, lai es vairs neko nerakstītu. Man radās iespaids, ka komisijas locekļi centās atrast, par ko varētu mani sodīt. Tas ir pārsteidzoši. Galu galā mēs dzīvojam Eiropas valstī, kur par kritiku nevajadzētu sodīt, īpaši, ja tā ir pamatota. Taču es izdzirdēju, ka kaut kādu iemeslu dēļ nedrīkstu sociālajos tīklos brīvi rakstīt, ka dažas zāles nav pieejamas pārdošanā. Kāpēc? Atbildes nav.
...Starp citu, nolikuma, balstoties uz kuru Ārstu ētikas komisijas locekļi pieņem lēmumus, 9. punktā ir teikts: vainīgajam var piemērot disciplinārsodu – rājienu vai atņemt ārsta sertifikātu.
Kritizēt var!
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Andris Baumanis, komentējot šo situāciju portālam Press.lv, sacīja:
- Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un mēs varam kritizēt veselības ministru, premjerministru un prezidentu. Mēs varam kritizēt arī reformu, taču nedrīkst pieļaut rupjības. Un otra lieta, ko mēs nedrīkstam pieļaut - mēs nedrīkstam atsaukties uz nepārbaudītiem, neoficiāliem datiem. Visos citos gadījumos kritika nav aizliegta.
Patiešām, ir medikamentu pozīcijas, kas ir pazudušas no aptiekām. Bet, kad jūs par to rakstāt, jāsaprot, ka nevis visu zāļu nav aptiekās, bet gan tikai kaut kāda to daļa. Taču ir tādi, kas cenšas vispārināt un absolutizēt. Patiesībā, ja zāles A nav pieejamas, tās var aizstāt ar zālēm B.
- Cik mums zināms, ārste, kuras rīcība tika apspriesta Ārstu ētikas komisijā, pirms šī ieraksta publicēšanas personīgi pārbaudīja informāciju par viņai nepieciešamo zāļu nepieejamību aptiekās tobrīd. Vai kādreiz agrāk ir bijis, ka veselības ministrs ir piedāvājis apspriest ārsta, kurš publiski kritizējis viņa darbu, rīcības ētiskumu?
- Šis ministrs mums ir arī publiskos strīdos iesaistījies – viņam piemīt dienvidniecisks temperaments, un viņam ļoti nepatīk, ja viņu kāds kritizē vai iebilst. Taču šajā gadījumā, domāju, viņš neko nepanāks – Ārstu ētikas komisijai nav, ko pārmest ārstei: kritizēt reformu drīkst, nesen tas tika darīts arī TV24 raidījumā. Es neesmu pietiekami kompetents aptieku reformas jautājumā, man vienkārši nav visu nepieciešamo datu, bet savā laikā dr. Belēvičs diezgan asi kritizēja Veselības ministriju par to, ka nav zāļu – rezultātā cieš gan bērni, gan pieaugušie, jo viņiem nav pieejami medikamenti, kuriem nav analogu.
Ārstam ir tiesības kritizēt jebkuru reformu savā valstī. Nav svarīgi, kādā platformā šī kritika tiek publicēta – sociālajos medijos, žurnālā vai laikrakstā. Ja kritika ir pamatota, manuprāt, šeit vispār nav nekādu problēmu.
Vienkārši veselības ministrs šo kritiku ir uztvēris emocionāli, taču viņš neko neizdarīs.
- Tas nozīmē, ka ārstei sertifikātu neviens neatņems. Visticamāk, tiks izteikts rājiens?
- Par ko tiks izteikts rājiens? Par pamatotu kritiku? Ja ārsts atsaucas uz TV24 raidījumu, kur viss ir skaidri atspoguļots, un kritika ir pamatota ar konkrētiem piemēriem (tos minēja bijušais veselības ministrs un bijušais Ārstu biedrības prezidents), tad Veselības ministrijas pārstāvjiem nebūs, ko iebilst. Daudzi medikamenti valstī patiešām nav pieejami, un visi to zina.
Kāds sods sagaida mediķi?
Komisijai lēmums jāpieņem mēneša laikā un ar to jāiepazīstina ārsts, par kura ētisko rīcību tika runāts. Līdz šim Ārstu ētikas komisijas vadība (komisijas priekšsēdētājs urologs Vilnis Lietuvietis) uz Press.lv oficiālo pieprasījumu atbildi nav sniegusi.
Tikmēr Press.lv izdevās sazināties ar komisijas locekļiem, kuri apstiprināja, ka lēmums par apspriežamo ārsti jau ir pieņemts, taču tiek turēts slepenībā, kā to paredz Ārstu ētikas komisijas darba reglaments (komisijas sēdes ir slēgtas). Tāpēc komisijas locekļiem nav tiesību ar to iepazīstināt žurnālistus, nepaziņojot par to lēmuma subjektam.
Kā norādīja citi Ārstu ētikas komisijas locekļi, kurus mēs anonīmi uzklausījām, paužot savu personīgo viedokli, nekāda īpaša pārkāpuma aptieku reformas kritikā vai zāļu deficīta konstatācijā nav:
-Tas būtu mazākais ļaunums. Ir skaidrs, ka dažos brīžos aptiekās var nebūt pieejami daži medikamenti. Tā mēdz gadīties arī bagātākās valstīs, ne tikai Latvijā. Protams, mums ir nepieciešams mehānisms, kas palīdzētu risināt zāļu trūkuma problēmu, atrast trūkstošo zāļu analogus, meklēt vietas, kur tās ir pieejamas vai kur ir analogi, ar kuriem tās varētu veiksmīgi aizstāt. Ir ļoti maz tādu zāļu, kuras vispār nevar aizstāt. Tātad šīs problēmas risinājums ir procesa organizācijas jautājums. Tā periodiski notiek – te kādas zāles trūkst, te tās atkal parādās. Tāpēc es sensāciju no tā netaisītu. Problēma ir komunikācijas formā, kādā tas tika darīts.
