Pasaulē
"Domāju, Satversmes tiesas konstatētais 2019. gada nolēmumā vēl arvien ir pamatots, proti, ka "Saeima un vairākas lietā pieaicinātās personas ir uzsvērušas, ka arī pēc valsts neatkarības atgūšanas krievu valoda Latvijā tiek plaši lietota sabiedrībā. (..) Arī citas lietā pieaicinātās personas pauda viedokli, ka krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama, proti, ikdienas saziņā esot iespējams iztikt tikai ar krievu valodu un valsts valodu nemaz nezināt". Šāda situācija neatbilst Satversmei, tā neatbilst 114.pantam un to nav jāturpina uzturēt formātos, kurus uztur valsts budžets. Jāpiebilst, ka, ņemot vērā, ka pēc 2020. gada 1. janvāra Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju nepilsoņu ģimenēs dzimušie bērni automātiski ir Latvijas pilsoņi, izglītības iegūšanas valoda un saturs ir kritiski svarīgi Latvijas nākotnei.” (Citāts no portāla “Delfi”).
Atgādināsim, ka Satversmes 114. pants nosaka, ka "personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību".
Un tā nu sanāk, ka, ja kādas mazākumtautības valoda Latvijā ir “plaši izplatīta” un “pašpietiekama”, tā brīnumainā kārtā neietilpst 114. panta tvērumā. Šis atklājums mūs tik ļoti pārsteidza, ka nolēmām noskaidrot, vai visi Latvijas juristi pieturas pie šādas Latvijas Republikas Satversmes interpretācijas.
Press.lv lūdza komentēt šo jautājumu Latvijas Juristu apvienības vadītāju Rihardu Bunku:
- Runājot par mazākumtautībām Latvijā, jāvadās pēc elementāras loģikas un skaidra saprāta. Ja skatāmies uz normatīvo aktu, tad pati Mazākumtautību aizsardzības konvencija nosaka, kas tieši Latvijā dzīvojošiem dažādu tautību pārstāvjiem pienākas un kādu aizsardzību viņi var sagaidīt. Tomēr par pašu reģistrācijas procesu Konvencijā nekas konkrēti nav teikts, tikai pieminēts, ka katras valsts vietējām varas iestādēm ir jānodrošina nacionālo minoritāšu reģistrācijas process, kā rezultātā nacionālā vai lingvistiskā minoritāte var reģistrēties kā tāda.
Latvijā šis reģistrācijas process izskatās šādi: sabiedriskajai organizācijai vai šādas sabiedrības pārstāvju grupai vai noteiktas tautības cilvēkiem ir jāvēršas Tieslietu ministrijā, kurai savukārt ir jāizdod rīkojums par šīs mazākumtautības reģistrāciju.
Interesanti, ka Latvijā neviena no 66 šādām ar krievu tautību saistītām organizācijām attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijai nav iesniegusi.
Starp citu, starp šīm sabiedriskajām organizācijām ir pat Krievu juristu biedrība. Klusa, mierīga, gandrīz nemanāma organizācija. Ne tā, ne kāda cita organizācija, piemēram, Tatjanas Ždanokas Krievu savienība, nav iesniegusi dokumentus Tieslietu ministrijai, lai reģistrētos kā mazākumtautību organizācija. Šis formālais kritērijs ir vienkārši jāizpilda no demokrātijas viedokļa.
Tas ir, ja mēs skatāmies uz lietām no formālās puses. Bet, ja mēs skatāmies uz lietām no loģikas viedokļa..... Ir vērts atzīt, ka krievu pašpietiekamības pakāpe patiešām ir augsta. Taču nav nejaušība, ka arī juristiem universitātēs tiek mācīta loģika. Un te, ja ieklausās, ko saka cilvēki, kuri atbalsta krievu valodas atcelšanu visās jomās, jāatzīst - tas skan vienkārši absurdi. Nav nekādas loģikas.
Es dzirdu šādus argumentus: krievu valoda Latvijā jāierobežo tiktāl, lai krievvalodīgo minoritāte samazinātos līdz tādam līmenim, lai tā kļūtu par reālu skaitlisko minoritāti. Un tikai tad mēs to atzīsim par minoritāti un ... sāksim to aizsargāt. Jo tikai tad tā būs jāaizsargā.
Lai nostādītu krievu valodu Latvijā šādā situācijā, tās pretinieki atklāti saka (un dara), ka viņi plāno likvidēt izglītību krievu valodā, nodrošinot mācības tikai un vienīgi latviešu valodā. Katru gadu viņi samazina to bērnu skaitu, kurus vēl mācās un apgūst krievu valodu. Galu galā tam visam vajadzētu veicināt krievvalodīgo etniskās grupas samazināšanos. Tā ir viena no metodēm, kas, saskaņā ar nacionālistu prognozēm, ļaus panākt to, ka krievvalodīgā mazākumtautība kļūs par reālu minoritāti..... Un tad - un tagad pievērsiet uzmanību! - krievu valodu Latvijā sāks aizsargāt... valsts līmenī.
- Iznīcināt, lai augšāmceltu?
- No loģikas un saprāta viedokļa tas izklausās absurdi, savādāk nepateiksi. Ņemot vērā to, ka šobrīd budžeta nauda faktiski tiek tērēta cīņai pret visu krievu mantojumu - tiek nojaukti pieminekļi, piemiņas plāksnes, pārrakstītas izglītības programmas, tas ir, faktiski šajā posmā nauda tiek ieguldīta krievu valodas likvidācijā. Tādā veidā tiek gādāts, lai krievu valoda Latvijā nekļūtu dominējoša (jo Satversme aizsargā, pirmkārt, valsts valodu un valsts kultūru).
Visi šie soļi, lai iznīcinātu “konkurējošo valodu”, ir liela mēroga muļķība, jo nav nekādu priekšnoteikumu, lai krievu valoda kļūtu par dominējošo Latvijā (krievvalodīgo kopienas skaits ar katru gadu samazinās). Neviens pētījums kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem neliecina, ka krievvalodīgo īpatsvars pieaug - ne absolūtos skaitļos, ne procentuāli. Bet saskaņā ar likumu mūsu valstij ir jādara viss iespējamais, lai neviena cita etniskā grupa nepārsniegtu latviešu skaitu.
Mūsu valsts amatpersonas uzskata, ka tagad jādara viss, lai krievu etniskā grupa Latvijā būtu maza un nenozīmīga. Bet tajā pašā laikā viņi neapzinās, ka tad saskaņā ar mūsu pašu likumiem būs jāiegulda budžeta līdzekļi šajā grupā, lai tā neiznīktu. Kāpēc? Tāpēc, ka pēc krievvalodīgo pārvēršanās par reālu minoritāti sekos signāls, ka tā jāaizsargā, kā to prasa Satversme un Konvencija par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību, un atkal (pēc 50 gadiem, kad viņu būs palikuši 10%?) šim mērķim no Latvijas budžeta sāks atvēlēt naudu - tagad jau krievu kopienas glābšanai, iepriekš samazinot to uz budžeta rēķina. Iznīcināt un samazināt, lai pēc tam aizsargātu. Lūk, tādas šūpoles.
- Bet nevar noliegt arī to, ka paralēli var samazināties arī pašu latviešu skaits. Daudzi cilvēki aizbrauc, iedzīvotāju skaita pieauguma rādītājs ir negatīvs.
- Tā ir taisnība. Bet šāds procentuālais sastāvs (kad krievvalodīgo skaits Latvijā nav tendēts pārsniegt latviešu skaitu) liek domāt, ka saprātīgāk ir dzīvot draudzīgi un netērēt budžeta līdzekļus kādas citas kopienas skaita samazināšanai. Un tā vietā ieguldīt līdzekļus savas kopienas attīstībā un saglabāšanā! Vienkārši dzīvot un ļaut dzīvot citiem. Un tagad tas izskatās pēc atriebības krievvalodīgajiem - lai gan titulnācija netiek apdraudēta, kaut kādu iemeslu dēļ krievu kopienas skaits tiek neatlaidīgi samazināts.
Ļoti gribētos, lai valdība sadzirdētu saprāta balsi. Pretējā gadījumā šķiet, ka tagad šī nauda tiek izšķiesta nelietderīgi un nekonstruktīvi – tikai tādēļ, lai nākotnē atkal tērētu naudu.
