Pasaulē
Viņa skaidroja, ka tas nav nekas slikts, bet ministrija zina, ka visu šo starpību ar esošo privāto finansējumu nevarēs nosegt.
"Tādēļ ministrijas uzdevums kopā ar nozaru pārstāvjiem ir vispirms nodrošināt skaidrus signālus investoriem, lai piesaistītu jaunus finansējuma avotus, kā arī nodrošināt, ka to finansējumu, kas ir pieejams, piesaistītu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk," papildināja Kurevska.
KEM pārstāve atzīmēja, ka īpaši lielu fokusu NEKP izstrādē ministrija pievērsa diskusijām ar nozaru pārstāvjiem, ar kuriem ministrija tikās vairāk nekā 50 reizes.
Viņa norādīja, ka diskusijās ministrija secināja, ka izaicinošie sektori Eiropas Savienības dalībvalstīm ir tie paši, piemēram, enerģētika, energoefektivitāte, lauksaimniecība un zemes pārvaldība kopumā, bet uzsvari un fokusi var mainīties.
"Lai gan mēs plānojam NEKP sagatavošanas procesu noslēgt līdz šī gada vidum, diskusijas ar nozarēm un nevalstiskajām organizācijām ministrija turpinās arī pēc tam, jo plāns ir sākums, nevis rezultāts," uzsvēra Kurevska.
EK Klimata politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietniece Ivonna Slingenberga papildināja, ka EK katru gadu uzraudzīs NEKP izpildes progresu, kā arī publicēs ziņojumus. Viņa norādīja, ka EK sniedza savas rekomendācijas plāna izstrādē šī gada sākumā, tādēļ EK vēlas redzēt gala variantu un to, ko Latvijas valdība piedāvās.
Jau ziņots, ka līdz 2024.gada 30.jūnijam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm EK ir jāiesniedz nacionālajās valdībās pieņemts atjaunotais NEKP. Tas ir dokuments, kas tiek pilnveidots uz šobrīd esošās plāna projekta bāzes, ņemot vērā EK saņemtās rekomendācijas.
NEKP ir ceļa karte klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā līdz 2030.gadam. Galvenie virzieni plānā saistāmi ar energoapgādes drošumu, atjaunīgās enerģijas plašāku ražošanu un izmantošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu un siltumnīcefektu gāzu emisiju (emisiju) ierobežošanu.
Tāpat ziņots, ka piektdien Rīgā viesojas Slingenberga. EK pārstāvji dodas vizītēs uz ikvienu Eiropas Savienības dalībvalsti, lai tiktos ar politikas veidotājiem un sadarbības partneriem, skaidrotu EK redzējumu, kā arī pārrunātu katras dalībvalsts progresu NEKP izstrādē un ieviešanā.
EK ir būtiski uzklausīt un novērtēt katra sektora izaicinājumus Latvijā, lai virzītos uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību, līdzsvarojot publiskā finansējuma pieejamību ar stingrākām prasībām, lai jau šodien ierobežotu negatīvās klimata pārmaiņu sekas nākotnē, nododot nākamajām paaudzēm sakārtotu un drošu vidi.
