Pasaulē
Partija norāda, ka ir vērsusies Latvijas Okupācijas muzejā un Latvijas Kara muzejā, lai no speciālistiem un vēsturniekiem gūtu atzinumus par Fabriciusa personību un vēsturiskajām darbībām, kā arī piemineklī attēloto agresorvalsts militāro formastērpu. Saņemti apliecinājumi par Fabriciusa augsta mēroga militārajām darbībām pret Latvijas valsts neatkarību un NA vērsusies domē ar iesniegumu, aicinot pašvaldību pieminekli demontēt, kā to nosaka likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā".
"Pieminekļu jautājumā svarīgi vadīties pēc oficiāliem faktiem, nevis emocijām. Atzinumos saņemtie fakti ir nepārprotami - Fabriciuss ir ieņēmis būtisku lomu cīņās pret Latvijas valstiskumu, un likums šādus pieminekļus aizliedz eksponēt. Mums jādemonstrē jaunajai Latvijas paaudzei, ka mums nav ne kopīgas vēstures, ne kopīgas nākotnes ar Krievijas varas aizstāvjiem Latvijā," pauž Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA).
Fabriciuss (1877-1929) kā Padomju Krievijas Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas 2. Novgorodas strēlnieku divīzijas kara komisārs 1918.gadā karoja pret Latvijas neatkarību Latvijas Brīvības cīņās. Fabriciuss kļuva Latvijas pretinieka Brīvības cīņās jeb Latvijas Neatkarības karā - Padomju Krievijas - augstākā valsts orgāna Viskrievijas Padomju kongresa Centrālās izpildu komitejas locekli. Par sevis veikto militāro agresiju kaujās pret Latviju tieši ziņoja Krievijas Tautas Komisāru padomei, iesniegumu pamato partija.
"Jāņa Fabriciusa pieminekli Ventspilī izplānoja staļinisma periodā un pabeidza 1953.gada decembrī, to pieņēma Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Kultūras ministrijas pārstāvji un to bija paredzēts atklāt par godu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības 36.gadadienai," skaidro NA.
Partija atzīmē, ka ar līdzīgu aicinājumu pie Ventspils domes priekšsēdētāja Jāņa Vītoliņa ir vērsusies biedrība "Publiskās atmiņas centrs", kas aicināja demontēt okupācijas pieminekli līdz Lāčplēša dienai. Organizācijas pārstāvji iesniegumā atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta lēmumu, kas nosaka, ka likums uzliek pašvaldībai pienākumu izvērtēt tās teritorijā esošu pieminekļu atbilstību likuma 3.pantā ietvertajiem kritērijiem un, izpildoties kādam no kritērijiem, lemt par pieminekļa demontāžu. Šāda lēmuma pamatā ir korekta tiesību normas piemērošana, nevis pašvaldības politiska izšķiršanās, uzskata NA.
