Pasaulē
Krauzem atgriežoties parlamentā, Saeimas deputāta mandātu zaudē Didzis Zemmers (ZZS).
Krauze Saeimā darbosies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirms nedēļas, paziņojot par savu demisiju, paziņoja arī par Krauzes atlaišanu. Tā dēvētās kokrūpnieku lietas ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) prokuratūras uzdevumā pagājušajā nedēļā aizturēja Krauzi un bijušo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru, tobrīdējo Valsts kancelejas vadītāju Raivi Kronbergu.
Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām pagājušajā nedēļā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais ZM valsts sekretārs Kronbergs, zemkopības ministrs, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Krauze, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks Uldis Mierkalns.
Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā tika sākta prokurora pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaudē konstatēta iespēja, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos, informēja prokuratūrā. Līdz ar to Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".
Savukārt Valsts kontrole revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus LVM pārvaldībā un ZM kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas.
Pēc Valsts kontroles aplēsēm trūkumu LVM stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ šīs negatīvās sekas mērāmas daudzos desmitos miljonos eiro.
Revīzijā atklāts, ka ZM vismaz 130,3 miljonus eiro nav novirzījusi valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā. Tāpat ZM rosināto, Ministru kabineta un akcionāru sapulces pieņemto lēmumu rezultātā LVM 2024.-2026. gadā samazināja egles un priedes II šķiras zāģbaļķu cenas, kapitālsabiedrības ieņēmumus samazinot par 49,4 miljoniem eiro.
Iepriekš Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils. Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.
Savukārt Krauze apgalvoja, ka ZM veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā.
