Pasaulē
Savu trenera karjeru Krauliņš sāka tieši kā sieviešu komandu treneris. Rīgas "Lokomotīve" basketbolistes viņa vadībā 1972.gadā kļuva par Latvijas čempionēm. 1974.gadā Krauliņš kļuva par Latvijas spēcīgākās vīriešu komandas VEF galveno treneri. Vēlāk viņš bija arī Taškentas "Universitāte" vienības vadītājs, trenējis Maskavas "Dinamo", Rīgas ASK, kā arī strādāja par treneri Irākā un Kolumbijā.
1991.gadā Krauliņš atgriezās Latvijā un kļuva par VEF galveno treneri. Pēc tam Latvijas basketbola līgā (LBL) viņš vadīja "Brocēni" un SWH/"Brocēni" komandas, palīdzot tām trīs reizes kļūt par Latvijas čempionēm. 1995.gadā viņš piekrita trenēt Ukrainas klubu Doneckas "Šahtjor", bet 1997.gadā Krauliņš tika iecelts par "Ventspils" galveno treneri. 2000.gadā "Ventspils" Krauliņa vadībā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioniem. Nākamajā LBL čempionātā atkal uzvarēja "Ventspils", bet Krauliņš pēc šā panākuma aizgāja no galvenā trenera amata.
1992. un 1993.gadā Krauliņš pirmo reizi tika iecelts par Latvijas vīriešu izlases galveno treneri. 1999.gadā viņš atkal kļuva par Latvijas izlases treneri un vadīja to līdz pat 2003.gada septembrim, atkāpjoties pēc Eiropas čempionāta finālturnīra.
2004.gadā Krauliņš kļuva par Latvijas sieviešu izlases galveno treneri, tomēr 2005.gada vasarā no amata atkāpās pāris mēnešus pirms Eiropas čempionāta finālturnīra. 2005.gadā trīs mēnešus Krauliņš vadīja Maskavas "Dinamo" sieviešu komandu, kā arī pusi sezonas - Kurskas "Dinamo" vienību. Vēlāk ilgstoši strādāja "Ventspils" komandas sistēmā, atstājot to vien 2011.gadā.
Vēlāk Krauliņš kļuva par "Cēsu" sieviešu komandas galveno treneri un 2013.gadā aizveda to līdz Latvijas čempiontitulam.
Latvijas izlase Krauliņa vadībā aizvadīja 107 spēles - rekords, kuru nesen pārspēja viņa audzēknis Ainars Bagatskis.
Krauliņš vairākas spēles aizvadīja arī PSRS izlases galvenā trenera statusā un PSRS otrās izlases vadītāja amatā.
Armandam Krauliņam par nopelniem Latvijas basketbola labā pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.
