Viņa akcentēja, ka "diskusijas nosaukums pasaka visu - izaicinājumi tiešām ir".
Mieriņa arī minēja, ka pagrieziena punkts bija 2022.gads, kad saistībā ar karu Ukrainā pieauga energoresursu cenas. "Redzējām, kā agresorvalsts šo izmanto kā instrumentu, lai šantažētu Eiropu," viņa sacīja.
Tāpat Mieriņa norādīja, ka iedzīvotāji sāka domāt, ko darīt, un līdz šim maz izmantotās energoresursu iespējas dažu gadu laikā pieauga. Tostarp uzstādītā saules ģenerācijas jauda ir sasniegusi 300 megavatu (MW), 20 000 mājsaimniecību ir spējušas mobilizēties un meklēt jaunus risinājumus, kā arī Latvija ir spējusi atteikties no agresorvalsts gāzes.
Mieriņa arī atgādināja, ka ir pieņemts lēmums 2025.gadā atvienoties no Krievijas kontrolētā BRELL tīkla.
Vienlaikus Mieriņa sacīja, ka darbs pie energoresursu labākas izmantošanas nebeigsies nekad, jo "vienmēr var labāk".
LETA jau ziņoja, ka Saeimā trešdien notiek diskusija "Latvijas enerģētikas izaicinājumi 2050.gadam", lai pārrunātu aktualitātes Latvijas enerģētikas stratēģijas izstrādē.



