Pasaulē
Kā aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Preses dienestā, Mieriņa uzsvēra, ka Baltijas valstis gadsimtiem ilgi ir bijušas līdzās kā brāļu tautas. "Vienmēr esam bijuši kopā kā stingrs kodols grūtākajos brīžos. Kopš neatkarības atgūšanas mēs esam veikuši neticamu izrāvienu un pozitīvu transformāciju ekonomikā, attīstībā un vērtību orientācijā uz Rietumiem," pauda Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka šodien tieši Baltijas valstis stāv Eiropas Savienības un NATO sardzē, rādot savu piemēru vispirms ar darbiem. "Mēs aizstāvam Rietumu idejas un vērtības, kuras visiem spēkiem agresors cenšas izsvēpēt ar savu barbarisko karu Ukrainā," pauda Mieriņa.
Saeimas priekšsēdētāja atsaucās uz Hāgas NATO samitu, kurā pieņemta vienošanās par 5% investīciju no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanai drošībai un aizsardzībai. "Kopā ar Poliju Baltijas valstis ir pirmās, kas šos mērķus izpildīs," pauda Mieriņa.
"Mūsu trīspusējās sadarbības potenciāls ne tuvu nav izsmelts," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka, sanākot kopā, mēs spējam rast risinājumus izaicinājumiem veselības aprūpē, izglītības jomā, kā arī sadarbības stiprināšanā drošības jomā.
Mieriņa atzīmēja, ka tuvāko gadu kopīgie uzdevumi saistās ar lielo infrastruktūras objektu attīstīšanu, papildu finansējuma piesaisti, kā arī aizvien dziļāku Baltijas iekšējo integrāciju, iedzīvinot baltiešu valodas pierobežas reģionos.
Baltijas valstu parlamentārieši šajās dienās pulcējušies Rīgā, lai pārrunātu būtiskākos šī brīža Baltijas valstu sadarbības jautājumus un izvērtētu to, cik sekmīgi izdevies īstenot iecerēto. Baltijas Asamblejas 44.sesijā īpaša uzmanība pievērsta transporta savienojamībai.
