Pasaulē
Politiķes vērtējumā EK aprēķini parāda, ka kultūras un radošajās nozarēs ieņēmumu kritums jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes ietekmē bijis viens no dziļākajiem un šī gada otrajā ceturksnī sasniedza pat 80%. Turklāt, viņasprāt, šīs nozares arī atkopsies daudz lēnāk nekā citas. Savukārt kopējie zaudējumi šīm nozarēm ES mērogā ir mērāmi desmitos miljardu eiro, uzsvēra EP deputāte.
"Tikmēr galvenajai ES kultūras programmai - "Radošā Eiropa" - EK atjauninātajā daudzgadu budžetā paredz palielināt finansējumu tikai par 1,5 miljardiem eiro salīdzinājumā ar ES Padomes priekšlikumu. Tādējādi programmas budžets, ja salīdzina ar EK līdzšinējo priekšlikumu, pieaug par mazāku apjomu," akcentēja EP Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece.
Melbārde arī uzsvēra, ka EP jau pirms krīzes vairākkārt ir prasījis dubultot "Radošās Eiropas" budžetu. Viņas ieskatā, lai arī radošās jomas un tajās strādājošie profesionāļi varētu pretendēt uz citu tiešu un netiešu atbalstu no atveseļošanās plāna, nepieciešams pārliecinošs signāls, kas parāda, ka Eiropai kultūra ir svarīga ne tikai vārdos.
Iepazīstoties ar EP plenārsēdē prezentēto EK priekšlikumu ES ekonomikas atlabšanas plānu, kas sasaista atjaunināto ES budžetu ar atgūšanās instrumentu, politiķe pauda gandarījumu gan par tā apmēru, gan uzbūvi.
"Atlabšanas plāns ir motivējošs, jo papildus daudzgadu budžetam priekšlikums ietver vēl 750 miljardus eiro jaunas naudas, no kuras 500 miljardi paredzēti kā granti. Lai arī šī summa ir daudz mazāka nekā EP nesen pieņemtajā rezolūcijā prasītie divi triljoni eiro, fakts, ka aizdevumi veido tikai trešo daļu no kopējās summas, nozīmē taustāmu un drīzu atbalstu dalībvalstu ekonomikām," uzsvēra politiķe.
Deputāte ir pārliecināta, ka centralizēts investīciju plāns ir pareizais mehānisms, kā pēc iespējas vienlīdzīgāk un efektīvāk nodrošināt ekonomisko atgūšanos visās ES valstīs. Viņa norādīja -, vērtējot kopējo situāciju Eiropā, redzams, ka jaunā koronavīrusa radītā ekonomiskā ietekme ir skārusi pilnīgi visas valstis, kamēr atgūšanās jau patlaban nenotiek vienlīdzīgi.
"Dalībvalstis ar dziļākajām kabatām ir daudz vairāk spējušas atbalstīt savas nozares un ekonomikas kopumā līdz pat trešdaļai no iekšzemes kopprodukta, kamēr virkne ekonomiski vājāko valstu var atļauties investēt minimāli. Tādējādi investīciju un izaugsmes plaisas starp dalībvalstīm pieaug," pauda Melbārde, uzsverot, ka bez ES investīciju programmas var nonākt situācijā, kur vienotā tirgus darbība ir krietni iedragāta, un ekonomiskā, kā arī sociālā plaisa starp dalībvalstīm pieaug.
Eiroparlamentāriete arī ir piesardzīga attiecībā uz daudzgadu budžeta un atveseļošanās rīka attīstību, ņemot vērā dalībvalstu domstarpības līdz šim, taču reizē mudina apzināties kopējo atbildību. Viņas ieskatā, lai gan solidaritāte ES līmenī ir augusi, daudzas problēmas un dažādie uzskati nav mainījušies - daļa valstu jau tagad iebilst pret grantu lielo proporciju atlabšanas pakotnē.
"Kā atceramies, par daudzgadu budžetu šķēpi tika lauzti līdz pat krīzes sākumam. Ir skaidrs, ka EK piedāvātā ambiciozā atveseļošanās pakotne netiks apstiprināta bez izmaiņām. Tomēr šis ir laiks dalībvalstīm parādīt, ka tās spēj runāt vienā balsī. Un reizē arī jāapzinās, ka ES kā sadarbības platformai ir jāspēj vienmērīgi attīstīties. Neviena valsts pati nevar pārvarēt šo krīzi," uzsvēra Melbārde.
LETA jau rakstīja, ka vakar Briselē EK prezentēja aktualizēto normatīvo aktu priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžeta plānošanas periodam un priekšlikumu Ekonomikas atveseļošanas instrumentam.
EK aktualizējusi 2018.gadā publicētos priekšlikumus, lai sniegtu ES atbildes reakciju un mazinātu jaunā koronavīrusa pandēmijas radītās sekas, kā arī veicinātu ekonomikas atveseļošanu.
EK piedāvā nākamajos septiņos gados investēt 1,850 triljonus eiro. 1,1 triljons eiro tiktu finansēts no dalībvalstu iemaksām nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas notiktu līdzīgi kā finansējums tiek piešķirts arī pašlaik, savukārt 750 miljardi eiro tiktu iegūti, EK tos aizņemoties finanšu tirgos. 500 miljardi eiro no šīs summas tiktu piešķirti grantu veidā un 250 miljardi eiro - kā aizdevumi.
EK aizņemšanās ES vārdā, lai finansētu izdevumu programmas, ir jauns risinājums, kas palielina solidaritātes līmeni un stiprina ES integrāciju. Šo aizdevumu ir plānots atmaksāt laika periodā no 2027. līdz 2058.gadam. EK kā vienu no iespējām piedāvā šīs atmaksas veikt ar jauniem ES mēroga nodokļiem.
Ap 80% no šiem 750 miljardiem eiro tiks novirzīti Atjaunošanas un noturības instrumentam, kas faktiski būtu jauna budžeta programma ES daudzgadu budžeta ietvaros. Instruments pēc pieprasījuma atbalstīs dalībvalstu investīciju un reformu plānus, kurus tām būs jāsagatavo un jāiesniedz EK apstiprināšanai, un faktiski tas būs galvenais instruments Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas negatīvo seku mazināšanai. Vairāk nekā puse, proti, 310 miljardi eiro tiks piešķirti kā neatmaksājama palīdzība, bet 250 miljardi eiro tiks piešķirti aizdevumu formā.
Tāpat 55 miljardi tiks mobilizēti, lai palielinātu pašreizējās kohēzijas politikas programmas. Pieci miljardi eiro tiktu piešķirti jau šogad, veicot grozījumus ES daudzgadu budžeta ietvarā 2014.-2020.gadam, bet 50 miljardi laika posmā no 2021. līdz 2022.gadam - no minētā EK aizņēmuma.
Domājot par atbalstu uzņēmējdarbības atveseļošanai un konkurētspējas nodrošināšanai, tiek piedāvāti papildu atbalsta mehānismi caur "InvestEU" - paplašinot tās iesaisti inovatīvos projektos, kā arī tiek domāts par uzņēmumu kapitāla bāzes stiprināšanu caur jaunu "Solvency" instrumentu. 26 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks piešķirti šīm programmām sagaidāmo zaudējumu segšanai atbalsta mehānismiem.
