Pasaulē
Viņš papildināja, ka valsts noslogotākie autoceļi ir jāpārbūvē par ceļiem ar atdalītām brauktuvēm un vairāk nekā vienu joslu katrā virzienā.
Kā piemēru viņš minēja Ķekavas apvedceļa pirmos 11 kilometrus, uz kura ir atdalītas pārbrauktuves, vidējais ātrums ir 120 kilometri stundā (km/h), nav pieslēgumu un ir tikai divlīmeņa pārvadi.
Viņš uzsvēra, ka ir jādomā par finansējuma piesaistes iespējām. "Piemēram, ir realizēts Ķekavas apvedceļs, bet patlaban ir sākts Bauskas apvedceļa publiskās un privātās partnerības projekts (PPP). Savukārt pēc tam ir jāseko risinājumiem Rīgas apvedceļam, kas ir viskritiskākais ceļš no caurlaides spējas un satiksmes drošības viedokļa," uzsvēra LVC vadītājs.
Vienlaikus viņš minēja, ka Rīgas apvedceļa projekts ir saistīts ar dzelzceļa "Rail Baltica" projektu, tādēļ kavēšanās dēļ arī šis projekts ir ietekmēts, tomēr Lazdovskis pauda pārliecību, ka Rīgas apvedceļa Salaspils-Baltezers (A4) posms būs jāatrisina ātrāk.
Viņš rezumēja, ka ceļi, kas ir izbūvēti 20.gadsimtā, nav piemēroti tai satiksmes intensitātei, kāda ir 2025.gadā. Vienlaikus viņš norādīja, ka lielākais skaits bojāgājušo jau ilgstoši ir sadursmēs, tostarp pērn sadursmēs gāja bojā 28 cilvēki. "Ceļi, kas nav piemēroti šādai satiksmes intensitātei, rada draudus drošībai un mobilitātei," sacīja Lazdovskis.
LVC pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka Eiropas regula paredz, ka līdz 2030.gada beigām TEN-T pamattīkla ceļiem ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm un bez viena līmeņa mezgliem (krustojumiem). No šīm regulas prasībām ir iespējams atkāpties atsevišķos gadījumos, tostarp, ja sociālekonomiskā izmaksu un ieguvumu analīze ir negatīva.
TEN-T tīkla autoceļi Latvijā, kuriem līdz 2030.gada beigām jāatbilst regulas prasībām, ir Rīgas apvedceļš visā tā garumā, Bauskas šoseja (A7) visā tās garumā, no Rīgas līdz Lietuvas robežai, kā arī Ventspils šoseja (A10) no Rīgas līdz Tukumam un Tallinas šoseja (A1) no Rīgas līdz Saulkrastiem.
No visiem šiem autoceļiem tikai Bauskas apvedceļam ir zināms pārbūves termiņš un finansējums avots. Bauskas apvedceļš tiks uzbūvēts kā PPP projekts un atklāts satiksmei 2031.gada sākumā. Visu pārējo pārslogoto galveno autoceļu posmu pārbūvei finansējuma patlaban nav.
LETA jau ziņoja, ka trešdien un ceturtdien, 9.aprīlī, LVC rīko ikgadējo Latvijas ceļu nozares konferenci. Konferences pirmā diena ir veltīta attīstības plāniem un satiksmes drošībai, savukārt konferences otrā diena būs veltīta tehnoloģijām un kvalitātei.
