Pasaulē
"Jāteic, ka ST minētie aspekti - latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, mazākumtautību tiesību ievērošana un nacionālās drošības jautājumi - ir precīzi tie paši principi, kas iespējami līdzsvaroti tiek vērtēti arī no LSM puses," sprieda Ločmele.
Vienlaikus viņa atgādināja, ka 2025. gada vasarā, izziņojot stratēģiskās prioritātes, LSM būtiski ir mainījis pieeju satura veidošanai svešvalodās, proti, LSM vairs neveido radio vai televīzijas programmas krievu valodā. Savukārt saturs svešvalodās - krievu, ukraiņu, angļu valodās - pieejams tikai digitālajā vidē, kas top vienotā redakcijā, pēc vienotiem redakcionālajiem standartiem un lielākoties balstās satura adaptācijā no valsts valodas.
Pēc Ločmeles teiktā, ģeopolitiskās situācijas un nacionālo drošības interešu dēļ LSM turpina veidot objektīvas ziņas un informatīvi-analītisku saturu svešvalodās samērīgā apjomā. Saturam svešvalodās atvēlēti nepilni 2,5% no LSM satura budžeta, pārējie 97,5% tiek lietoti satura veidošanai latviešu valodā.
Viņa norādīja, ka LSM ir gatavs aktīvi iesaistīties Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pilnveides procesā, sniedzot savu profesionālo redzējumu par vienotu, līdzsvarotu, samērīgu un lietderīgu pieeju mazākumtautību auditoriju uzrunāšanā.
"Mūsu mērķis paliek nemainīgs - veidot uzticamu saturu, kas stiprina demokrātiju, veicina sabiedrības saliedētību un piederības sajūtu Latvijai, vienlaikus stiprinot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu," sacīja Ločmele.
Jau vēstīts, ka ST atzinusi, ka regulējums par sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās neatbilst Satversmei.
Kā aģentūrai LETA uzsvēra tiesā, tieši likumdevējam, respektējot sabiedrisko mediju neatkarību un redakcionālo brīvību, ir jānodrošina, lai sabiedrisko mediju satura veidošanā līdzsvaroti tiek aizsargāta gan latviešu valoda, gan pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības, gan valsts drošība.
ST norādīja, ka Latvijas valsts pamatus un nacionāli kulturālo identitāti nosaka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, bez kuras nav iespējama Satversmē nostiprinātā valsts pastāvēšana. "Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un līdz ar to pamatnācijas pastāvēšana un attīstība cauri laikiem," uzsvēra ST.
Sabiedrisko mediju konstitucionālā misija ir stiprināt demokrātiskai valstij raksturīgās vērtības, tai skaitā arī gādāt par latviešu valodu, veicinot iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijas valstij, akcentēja ST.
Tiesā papildināja, ka no Latvijas valsts konstitucionālās identitātes būtības izriet princips, ka sabiedrisko mediju saturam pamatā jābūt latviešu valodā, lai tā patiesi kalpotu par visas sabiedrības, tostarp mazākumtautību, kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu. Savukārt atkāpe no šā principa ir pieļaujama vienīgi tādēļ, lai pildītu citus valstij no Satversmes izrietošos pienākumus, un tikai tādā apjomā, kas neapdraud valsts valodas statusu un funkcijas.
Vienlaikus, kā uzsvēra ST, Latvija kā demokrātiska tiesiska valsts ciena mazākumtautības un to tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu un kultūru, kas ir nostiprinātas Satversmē.
Tiesā norādīja, ka valstij ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu nacionālo minoritāšu pieeju medijiem, veicinātu toleranci un kultūru daudzveidību. Tomēr valsts pienākumu apjoms attiecībā uz mazākumtautību tiesību nodrošināšanu ir atkarīgs no konkrētās mazākumtautības faktiskās situācijas valstī, piemēram, skaitliskā sastāva, valodas izplatības, mediju pieejamības, vēlmes un spējas patstāvīgi nodrošināt piekļuvi informācijai savā valodā, kā arī citiem apstākļiem, paskaidroja ST.
Konkrētajā lietā ST konstatēja, ka krievu valoda Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama - joprojām ir plaši pieejami komerciālie mediji krievu valodā. Turklāt pastāv drukātie, audiovizuālie un digitālie mediji, kā arī desmitiem citu valstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotu programmu, kas piedāvā saturu krievu valodā.
"Līdz ar to attiecīgās mazākumtautības valodas pastāvēšana un nacionālās identitātes saglabāšana un attīstīšana nav apdraudēta un pie krievu mazākumtautības piederošās personas spēj efektīvi īstenot savas tiesības mediju telpā bez īpaša valsts atbalsta," secināja ST.
