Pasaulē
Kā preses konferencē izteicies Nausēda, ja Minska piekristu šai iniciatīvai, atbrīvotu aizturētos un izbeigtu vardarbību, Lietuvas, Latvijas un Polijas prezidenti varētu uzņemties starpniecības misiju krīzes risināšanā.
"Gribu piedāvāt triju punktu plānu, kas varētu kļūt par prelūdiju reģiona prezidentu starpniecībai Baltkrievijas politiskās krīzes risināšanā," viņš sacījis žurnālistiem. "Šim plānam ir trīs daļas. Pirmkārt, Baltkrievijas varasiestādes izbeidz vardarbību pret saviem pilsoņiem un mazina spriedzi valstī. Otrkārt, Baltkrievijas vadība atbrīvo aizturētos, kuru skaits jau mērojams tūkstošos, visus protestu dalībniekus, kuri pieredzējuši represijas. Treškārt, Baltkrievijas institūcijas atsāk dialogu ar pilsonisko sabiedrību."
"Piemērots risinājums šajā virzienā varētu būt nacionālās padomes izveide no valdības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuras mērķis un uzdevums būtu meklēt izeju no krīzes vidējā laikposmā. Ja šie punkti būtu pieņemami diskusijas uzsākšanai, gan Latvijas prezidents, gan Polijas prezidents uz šo iniciatīvu raugās labvēlīgi un piekristu kopā ar mani uzņemties starpniecību Baltkrievijas krīzes deeskalēšanā," norādījis Nausēda.
Viņš norādījis, ka šis plāns tiks iesniegts Minskai, bet gadījumā, ja tas tiktu noraidīts, tālāk tiktu apvērts jautājums par sankcijām pret Baltkrieviju Eiropas Savienības (ES) vai nacionālajā līmenī.
"Protams, mēs centīsimies veidot kontaktus ar citām sarunu pusēm un novērtēt, cik tās ir gatavas risināt šo konfliktu," piebildis Lietuvas prezidents. "Domāju, ka mums jāiet šāds ceļš, proti, jāsāk no mierīga risinājuma meklējumiem un jācenšas panākt, lai problēma tiktu atrisināta pēc iespējas nesāpīgāk."
"Taču gadījumā, ja šī iniciatīva tiktu uztverta noraidoši, un tā var notikt, tad, protams, paliek visas citas alternatīvas, par kurām pašlaik tiek diskutēts gan Lietuvā, gan Eiropas Savienībā, - es runāju par sankcijām ES vai nacionālajā līmenī," viņš sacījis.
Vienlaikus Lietuvas prezidents atzinis, ka kopīgu ES sankciju saskaņošanas process "nav īpaši raits un tā iznākums nav zināms".
Nausēda atgādinājis, ka viņa otrdienas telefonsaruna ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu jau devusi rezultātus un piektdien gaidāma ES ārlietu ministru apspriede.
"Tur tiks apspriests jautājums par sankcijām, taču lēmums par sankcijām var arī netikt pieņemts, un pat tad, ja tas tiktu pieņemts, paies laiks, līdz tas tiks galīgi apstiprināts," viņš spriedis. "Tādēļ gadījumā, ja sankcijas Eiropas līmenī netiktu apstiprinātas, atliek cits ceļš - nacionālās sankcijas. Tomēr mēs paši saprotam, ka to ietekme būtu krietni mazāka. (..). Ļoti jāšaubās, vai sankciju noteikšana varētu operatīvi apturēt asinsizliešanu, kas norisinās tieši šobrīd, šajās stundās un dienās."
