Pasaulē
"Mēs intensīvi diskutējam ar mūsu partneriem reģionā, lai visas piecas valstis, kas robežojas ar Krieviju, - Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija - varētu pieņemt vienotu lēmumu un nosūtīt kopīgu stratēģisku vēstījumu," teica Šakaliene kopīgā preses konferencē ar Polijas aizsardzības ministru Vladislavu Kosiņaku-Kamišu.
"Šajā posmā pēc intensīvām diskusijām uzskatām, ka esam ļoti tuvu šim lēmumam, un mēs vēlamies dot saviem partneriem laiku pieņemt galīgo lēmumu, un tad mēs ceram pēc iespējas ātrāk paziņot visu piecu ministru kopējo nostāju," viņa piebilda.
Lietuvas aizsardzības ministre pauda pārliecību, ka ir reģiona valstīm ir jāraida signāls, ka "mēs esam gatavi izmantot visu mūsu aizsardzībai".
Jau ziņots, ka Lietuva apsver izstāšanos no Otavas konvencijas, lai varētu nostiprināt savu robežu ar Krieviju. Polijas premjerminitrs Donalds Tusks ir paudis atbalstu tam, lai Polija izstātos no konvencijas.
Nacionālie bruņotie spēki patlaban veic padziļinātu militāro izvērtējumu par Latvijas iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu. Premjere Evika Siliņa (JV) nesen paziņoja, ka Latvija viena pati neizstāsies no Otavas konvencijas, bet tā vietā vērtēs pārējo reģiona valstu nostāju.
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Lietuva konvencijai pievienojās 2004.gadā.
Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.
