Pasaulē
Mākslinieciskā kolēģija norāda, ka no kara Ukrainā pirmajām dienām Čehova teātris pauž savu nostāju pret agresiju un vardarbību, nosodot Krievijas uzbrukumu Ukrainas teritorijā. Atklātajā vēstulē uzsvērts, ka teātra pozīcija tiek atspoguļota visdažādākajos veidos, tostarp vizuālajos un audio materiālos, praktiskajā palīdzībā un repertuāra politikā.
Teātra pārstāvji atzīmē, ka līdzās savai pamatdarbībai Čehova teātris runā par "sabiedrībā sāpīgām tēmām", aicinot Latvijas iedzīvotājus uz dialogu, lai "veicinātu arvien saliedētāku sabiedrību" valstī. Mākslinieciskās kolēģijas ieskatā tikai ar dialogu cilvēki var viens otru sadzirdēt un saprast.
"Neapšaubāms ir fakts, ka verbālā valoda ir pamata instruments un atslēgas faktors cilvēku komunikācijā visā pasaulē. Tāpat arī krievu valoda nav agresors, bet saziņas instruments, un viss ir atkarīgs no tā, kā to lietot: kādas domas izteikt, kādas vērtības pārstāvēt un aizstāvēt," klāsta teātra pārstāvji.
Mākslinieciskā kolēģija norāda, ka daudzu valstu vēsturē ir periodi, kad valdības rīcību var saukt par amorālu, taču pasaule nav atmetusi ne vācu, angļu, franču, spāņu, ķīniešu, japāņu, ne arī citu valstu kultūru un valodu, kas "eksistējušas paralēli noziedzīgām un antihumānām darbībām".
"Tagad, kad Krievija uzsākusi karu Ukrainā, ļoti svarīgi tieši krievu valodā skaļi nodrošināt saturu, kas nesakrīt ar Krievijas propagandu, jo tas ir visefektīvākais veids, kā uzrunāt apmaldījušos prātus un pretoties viltus naratīviem, ko arī aktīvi un nepārprotami dara Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris," uzsver teātra mākslinieciskā kolēģija.
Tās ieskatā mēģinājumi izskaust, noniecināt, demonizēt vai ignorēt jebkādu valodu ir "visneefektīvākā stratēģija", ja valsts vēlas rūpēties par savas sabiedrības saliedēšanu, izglītotību, inteliģenci un viedumu, nevis apzināti "naidot un šķelt".
Teātra mākslinieciskā kolēģija uzsver, ka tas ir arī attiecināms uz krievu valodas pielietošanu komunikācijā Rīgas pilsētvidē, stingri ievērojot valsts valodas likumu un atzīstot latviešu valodu par Latvijas vienīgo valsts valodu, ko "ir jāprot lietot katram Latvijas pilsonim un cilvēkam, kurš jūtas piederīgs šai zemei".
Atklātajā vēstulē skaidrots, ka Čehova teātris par vienu no saviem galvenajiem pamatuzdevumiem ir izvirzījis Latvijas sabiedrības saliedēšanu un dialoga veicināšanu, kā pamatā ir jābūt savstarpējai ieinteresētībai, cieņai un sapratnei. Teātra mākslinieciskā kolēģija norāda, ka, ņemot vērā emocionālo eskalāciju sabiedrībā, šis uzdevums ir izaicinošs un grūts.
"Čehova teātris godīgi, konsekventi un pacietīgi seko izstrādātajai ilgtermiņa stratēģijai un savai iekšējai pārliecībai. Objektīvi dati liecina, ka teātris savā pozīcijā nav vientuļš, bet gan pieprasīts un Latvijas iedzīvotāju atbalstīts - aizvadīto gadu laikā vidējais apmeklētības rādītājs ir audzis, sasniedzot 91% zāles piepildījuma," klāsta teātra pārstāvji.
Atklātajā vēstulē akcentēts, ka teātra skatītāju zālē ir dzirdama gan latviešu, gan krievu, gan ukraiņu, gan angļu, gan citas valodas. Teātra mākslinieciskā kolēģija secina, ka cilvēkiem rūp saturs, ir pieņemama forma un saprotams teātra izstrādātais saskarsmes veids ar sabiedrību.
"Čehova teātris aicina cilvēkus dot priekšroku saturam, aizstāvēt vispārcilvēciskās vērtības un izvairīties no provokatīvi populistiskām tendencēm, rūpējoties par veselīgas, vienotas un savā vienotībā stipras pilsoniskās sabiedrības veidošanās," pausts vēstulē.
Jau rakstīts, ka Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicina veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai aizliegtu krievu valodas izmantošanu pilsētvidē.
Kā aģentūru LETA informēja politiķa birojā, Ratnieks, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par krievu valodas lietošanu pilsētā, ir vērsies pie Tieslietu ministrijas (TM) ar lūgumu izvērtēt esošo situāciju krievu valodas lietošanas jautājumā un ierosināt izmaiņas Valsts valodas likumā vai citos normatīvos, radot tiesisku pamatojumu tekstu krievu valodā eksponēšanas aizliegumam pilsētvidē.
"Rīgai ir konsekventa un stingra nostāja pret Krievijas pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu. Ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju, mēs esam veikuši daudz darba, lai Rīgā mazinātos agresorvalsts slavināšana un klātbūtne visdažādākajos veidos," pauž Ratnieks.
Viņš atgādina, ka dome ir pieņēmusi lēmumus par vairāku ielu nosaukumu pārdēvēšanu, lai Rīgā nebūtu ielu nosaukumu, kas būtu saistāmi ar Krieviju. Tāpat pēc pašvaldības aicinājuma ir demontētas tirdzniecības centra "Minska" izkārtnes, ņemot vērā apstākli, ka Baltkrievija jau vairāku gadu garumā atbalsta Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.
"Esmu aicinājis arī Pieminekļu padomē izskatīt jautājumu par astoņu komunisma un Krievijas imperiālisma simbolu demontāžu Rīgas pilsētvidē. Šobrīd no iedzīvotājiem ir saņemtas sūdzības, ka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris izmanto krievu valodu savos reklāmas plakātos, kurus var redzēt pilsētvidē," komentē vicemērs.
Pēc viņa paustā, tas nav pieņemami, bet šādas reklāmas izvietošana ir atļauta. Tāpēc politiķis ir aicinājis ministriju izskatīt normatīvos aktus un veikt izmaiņas tajos, lai mazinātu krievu valodas izmantošanu izkārtnēs, plakātos un citos materiālos, kas ir redzami publiskajā telpā.
Ratnieks vēstulē TM norāda, ka pēdējais redzamākais krievu valodas lietošanas gadījums pilsētvidē, kas ieguvis arī plašu rezonansi sabiedrībā, ir VSIA "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris" izvietotie reklāmas plakāti un divu informatīvo karogu izvietojums uz teātra ēkas, kas atrodas Kaļķu ielā 16, Rīgā, fasādes. Minētajos objektos izvietota Rīgas Krievu teātra informācija ar tekstu vispirms valsts valodā un līdztekus tekstu krievu valodā.
Pēc Rīgas Krievu teātra iesnieguma ar lūgumu saskaņot minētos objektus Rīgas pašvaldība vērsās pie Valsts valodas centra (VVC), lai apstiprinātu vai noraidītu teātra ieceri. Centrs konstatēja, ka Rīgas Krievu teātra plānotā vides reklāma var tikt saistīta ar starptautisko tūrismu Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par valodu lietošanu informācijā" izpratnē un reklāmā ir ievērots Valsts valodas likumā ietvertais valsts valodas prioritātes princips. VVC arī secināja, ka teātra vides reklāma uzskatāma par atbilstošu valsts valodas lietošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Saņemot šādu centra viedokli, pašvaldība no valodas lietojuma viedokļa nevarēja atteikt saskaņot teātra ieceri.
"Šobrīd esošajā ģeopolitiskajā situācijā krievu valodas lietošanu pilsētvidē pamatot ar starptautisko tūrismu nav nedz objektīvi, nedz ētiski," uzskata Ratnieks.
Tāpat Rīgas vicemērs ir vērsies pie Kultūras ministrijas ar lūgumu izvērtēt tās pārziņā esošās kapitālsabiedrības rīcību, kad laikā, kamēr Krievija veic brutālu uzbrukumu Ukrainai, Rīgas Krievu teātris vēršas pašvaldībā ar lūgumu saskaņot teksta krievu valodā izvietošanu uz teātra ēkas fasādes.
Pašvaldība par valodu lietojumu reklāmās regulāri arī konsultējas ar VVC. Centrs, konstatējot, ka tekstu atveide, tai skaitā krievu valodā, atbilst Valsts valodas likuma prasībām, norāda, ka atbalsta pašvaldības ieceri Rīgas pilsētvidi veidot bez elementiem, kas radītu asociāciju ar Krieviju, tomēr atzīst, ka ar esošo tiesisko regulējumu valsts valodas lietošanas jomā saskaņojuma atteikums nav pamatojams.
Šādos gadījumos pašvaldība saskaroties arī ar sabiedrības pretenzijām un iebildumiem, ka Rīgas pilsētvidē tiek saskaņoti un eksponēti teksti agresorvalsts valodā. Tāpēc Ratnieks cer uz ātru TM un valdības reaģēšanu uz viņa lūgumu un veiks izmaiņas normatīvajos aktos, lai izbeigtu agresorvalsts valodas lietojumu pilsētvidē.
