Pasaulē
Valsts pirmā persona norādīja, ka tikšanās laikā prezidenti daudz runāja par situāciju uz robežas ar Baltkrieviju. Turklāt sarunai pievienojās arī Polijas prezidents Andžejs Duda.
"Mēs bijām vienisprātis, ka robeža ir jānosargā un tā tiks nosargāta. Mūsu robeža ir stingra. Polijas prezidents mums pastāstīja par to, kādā veidā un ar kādiem spēkiem tiek aizsargāta Polijas un Baltkrievijas robeža. Nausēda runāja par Lietuvas un Baltkrievijas robežas aizsardzību. Savukārt es runāju par Latvijas gatavību aizstāvēt savu robežu. Mums ir tam nepieciešamie spēki un mēs koordinējam tos, lai robeža būtu aizsargāta un aizstāvēta," pauda Levits.
Viņš arī uzsvēra, ka šī nav bēgļu krīze, kāda tā bija 2015.gadā. Prezidenta ieskatā, šis ir Baltkrievijas un Krievijas īstenots hibrīduzbrukums Eiropas Savienībai (ES) un Polijai, Latvijai, Lietuvai. Levits uzsvēra, ka notiekošais ir jāvērtē pilnīgi citādāk, jo atšķirīga ir gan politiskā, gan aizstāvības dimensija.
"Mēs runājām par to, ka ES un NATO ir jābūt skaidrai nostājai šajā jautājumā. Runājot par ES, varu teikt, ka ES mūs atbalsta politiski un nav nekādu domstarpību starp Eiropas Komisiju un mūsu valstīm. Mēs uzskatām, ka arī ES būtu jāpiedalās efektīvā robežu izbūvē uz Polijas, Lietuvas, iespējams, arī uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, jo tā ir ES ārējā robeža, kuru mēs aizstāvam" žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents.
LETA jau rakstīja, ka Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
Savukārt kopš pagājušās pirmdienas notiek masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
