Pasaulē
Kvalificētu darbinieku piesaistīšana Latvijas uzņēmumiem jau vairākus gadus ir īsta pacietības un nervu pārbaude. Dažās nozarēs izaicinājumi ir tik pamatīgi, ka uzņēmuma vadītājs drīzāk pārmaksās par labu darbinieku, lai tikai to nepalaistu prom, nekā izšķirsies par jauna speciālista meklēšanu, jo šis process var ievilkties mēnešiem ilgi. Brīvu talantu trūkums Latvijas darba tirgū liek atbildīgajiem darbiniekiem citādām acīm paraudzīties uz digitalizāciju, automatizāciju, mākslīgo intelektu un citiem nesenajiem bubuļiem. Ja daļa sabiedrības tos joprojām uztver kā apdraudējumu un sāncenšus darba tirgū, tad vadītāji digitālajos risinājumos sāk saskatīt vismaz daļēju atbildi darbaspēka trūkumam.
Grāmatvežu un finansistu darbs vēsturiski bijis ļoti laikietilpīgs. Jāapkopo daudz dažādi finanšu dati, jāaprēķina algas, nodokļi, cenas, amortizācija, uzkrājumi, jāsagatavo bilances un desmitiem citu lietu par kuru ar šo profesiju nesaistītie pat nenojauš. Pamatīgā darba apjoma dēļ lielos uzņēmumos grāmatvedības nodaļās parasti strādāja desmitiem darbinieku, kuri specializējās dažādos grāmatvedības procesos. Vienmēr pastāvēja uzskats, ka šī profesija ir tik komplicēta un specifiska, ka cilvēku tajā būs ļoti grūti aizstāt.
Taču izrādās, ka var gan. Ar katru gadu grāmatvedības programmās parādās aizvien jaunas funkcijas, kas, prasmīgi izmantotas, samazina grāmatveža rutīnas darba apjomu. Neskaitāmos uzņēmumos regulāri tiek elektroniski izrakstīti rēķini, automātiski aprēķinātas darba algas un atvaļinājuma dienas, apstrādāti bankas kontu izraksti, veikta materiālo vērtību uzskaite un citi darbi. Pamazām tiek iepazīti digitālie čeki, kas atbrīvo grāmatvežus no manuālas datu ievadīšanas grāmatvedības sistēmā. Šie digitalizācijas pasākumi ir tikai pirmie soļi vērienīgākās izmaiņās, ko piedzīvosim datorprogrammās. Tās aptvers daudz plašāku sfēru spektru, ne tikai grāmatvedību.
Funkcijas saplūst
Viena no aktuālajām tendencēm ir biznesa sistēmu pārcelšanās uz mākoņservisiem un saplūšana vienā. Šis process paātrinājās pandēmijas gados un nākotnē tikai pieņemsies spēkā, jo uzņēmumu vadītāji ir sapratuši, ka viņiem ir ērtāk pārvaldīt visus datus vienuviet. To pamanījuši programmu izstrādātāji un pamazām sapludina grāmatvedības programmas ar biznesa vadības un uzņēmuma resursu pārvaldības sistēmām. Šāda integrācija nozīmē, ka visai svarīgai informācijai var pieslēgties arī ar mobilo viedierīci faktiski no jebkuras ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
Lai cik neticami tas šķistu, nākamā fundamentālā tendence ir mākslīgā intelekta iesaistīšana grāmatvedībā. Tas varētu likties pārsteidzoši, jo vēl nesen tika solīts, ka «sintētiskais prāts» vispirms apgūs mazkvalificētus darbus, nevis tik komplicētus processus kā grāmatvedība. Taču ja tam uztic konkrētus, precīzi nodefinētus uzdevumus, mākslīgais intelekts jau tagad spēj tikt galā ar visai sarežģītiem darbiem. Patlaban izstrādātāji eksperimentē ar mašīnu iesaistīšanu datu apstrādē. Tā kā mākslīgais intelekts spēj īsā brīdī apstrādāt lielu datu apjomu, tam paredzēta loma finanšu informācijas apkopošanā un analizēšanā, turklāt ieliekot uzņēmuma datus plašākā kontekstā. Piemēram, algoritms paņem uzņēmuma pēdējo mēnešu apgrozījuma datus, izpēta klientu pārstāvēto nozaru aktualitātes un sociālekonomisko situāciju tirgos, kuros darbojas attiecīgais uzņēmums, un izkalkulē, kā tuvākajos mēnešos varētu mainīties pieprasījums pēc produktiem vai pakalpojumiem. Biznesa vadītājam šī informācija var palīdzēt pieņemt stratēģiskus lēmumus, kurā tirgū aktivizēt darbību un vai ir īstais brīdis, piemēram, aizņemties naudu jaunas ražotnes būvēšanai.
Vārdu vietā attēli
Kvalitatīvu lēmumu pieņemšanā nozīmīgu lomu spēlēs arī automātiska datu vizualizēšana. Laikmetā, kad cilvēki aizvien negribīgāk lasa garus ziņojumus teksta formā, tos aizstāj viegli uztveramas infografikas, ko netālā nākotnē piedāvās pat vienkāršākās grāmatvedības sistēmas. Ieguvums ir dubults, jo vizuālā informācija noder gan kompānijas iekšienē, gan sarunās ar sadarbības partneriem, investoriem vai potenciālajiem klientiem. Jau 2020. gadā Deloitte veiktā aptaujā 39,7% uzņēmumu atzina, ka plāno ieviest vizualizācijas risinājumus, un ar katru gadu to īpatsvars kļūs tikai lielāks.
Mazliet tālākā nākotnē, iespējams, nākamajā desmitgadē, sagaidāmas vēl fundamentālākas pārmaiņas, kurām šodien droši vien vēl neesam psiholoģiski gatavi. Divas no tām ir īpaši «smadzenes kutinošas». Nozares speciālisti prognozē, ka biznesa vadības sistēmas tiks integrētas lietu interneta (Internet of Things IoT) tīklā un tieši mainīsies datiem ar iesaistītajām iekārtām. Cilvēka iesaiste šo datu apkopošanā un atskaišu sagatavošanā vairs nebūs nepieciešama nekādā mērā. Būsim tikai galarezultāta lietotāji.
Taču arī tas vēl ir sīkums uz nākamā evolūcijas soļa fona. Datu reāllaika apstrāde biznesa vadības sistēmās novedīšot pie tā, ka precīzā analīzē balstītus, biznesa lēmumus bez jebkāda emocionāla «piemaisījuma» pieņems mākslīgā intelekta darbinātas datorprogrammas. Brīvas no aizspriedumiem un simpātijām. Atliek vien gādāt, lai cilvēkam tomēr būs iespēja iejaukties un teikt galavārdu.
