Pasaulē
LDz skaidroja, ka pagaidu risinājumi ir nepieciešami stacijās, kuru modernizācija ir paredzēta "Rail Baltica" projekta ietvaros, jo projekta ieviešana kavējas. Tās ir deviņas stacijas - Rīgas Centrālā stacija, Torņakalns, Zasulauks, Depo, Vagonu parks, Jāņavārti, Daugmale, Salaspils un Saulkalne.
Risinājumi ērtākai iekāpšanai vilcienā ir nepieciešami vēl sešās stacijās - Rumbula, Dārziņi, Cena, Inčupe, Kūdra un Kaibala. Šīs stacijas netika iekļautas peronu modernizācijas projektā, jo tās bija plānots slēgt nelielās pasažieru plūsmas dēļ.
Līdz 2025.gada vidum LDz plāno minētajās 15 stacijās uz esošajām zemajām platformām izvietot koka konstrukciju 550 milimetru jeb 55 centimetru paaugstinājumus, lai nodrošinātu pasažieriem ērtu un drošu iekāpšanu jaunajos elektrovilcienos.
LDz informē, ka peronu modernizācijas projektā patlaban pasažieru ekspluatācijai ir pieejami paaugstinātie peroni 19 dzelzceļa stacijās no kopumā projektā ietvertajām 48 stacijām. Tostarp sešas stacijas atrodas Jelgavas virziena dzelzceļa līnijā, bet 13 - Saulkrastu virziena līnijā.
Patlaban elektrificētajās dzelzceļa līnijās viena līmeņa iekāpšana jaunajos elektrovilcienos ir nodrošināta 41 stacijā, kur pieejamas iepriekšējos periodos modernizētās paaugstinātās pasažieru platformas, esošā modernizācijas projektā pagaidu ekspluatācijā pieņemtās platformas, kā arī būvniecības laikā izmantojamās pagaidu platformas.
LDz norāda, ka līdz gada beigām plānots sākt pasažieru apkalpošanu vēl piecās līdz desmit modernizētajās stacijās. Savukārt 2025.gada laikā pakāpeniski ekspluatācijā tiks nodotas modernizētās pasažieru platformas vēl atlikušajās stacijās.
Tādējādi modernizējamajās stacijās citi pagaidu risinājumi netiks ieviesti.
Jau ziņots, ka peronu modernizācijas projektā paredzēts modernizēt 48 paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistīto infrastruktūru Krustpils, Saulkrastu, Tukuma un Jelgavas līnijā. Krustpils līnijā paredzēts pārbūvēt 12 peronus, Saulkrastu līnijā - 20, Tukuma līnijā - deviņus, bet Jelgavas līnijā - septiņus.
Projekta izmaksas ir 44,4 miljoni eiro, tostarp ES Kohēzijas fonda finansējums ir 37,8 miljoni eiro, bet LDz līdzfinansējums - 6,6 miljoni eiro.
LDz noslēdzis līgumus ar diviem būvniecības uzņēmumiem. Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību Jelgava, Tukuma, Krustpils līnijās, kā arī Saulkrastu līnijas posmā Kalngale-Skulte veic pilnsabiedrība "BMGS-Fima", kuru veido AS "BMGS" un pilnsabiedrība "Fima Group", kuru savukārt veido Lietuvas "Fima" un Latvijas SIA "Fima". Savukārt Saulkrastu līnijas posmā Zemitāni-Vecāķi jeb Rīgas mezglā šos darbus veic uzņēmums "Leonhard Weiss".
Ērta piekļūstamība pasažieru platformām gan aizvien nav galvenajā Latvijas pasažieru dzelzceļa satiksmes mezglā - Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, kur pasažieriem ir ievērojami apgrūtināta iekāpšana un izkāpšana no jaunajiem vilcieniem, jo peroni ir zemi, kā arī uz tiem jānokļūst pa stāvām kāpnēm apmēram divu stāvu augstumā.
Līdzīgi zemie peroni un apgrūtināta iekāpšana vilcienos ir arī diezgan plaši izmantotajās Torņkalna un Zasulauka stacijās Rīgā, un arī tajās modernizācija tuvākajā laikā nav gaidāma, jo to, tāpat kā Centrālās stacijas modernizāciju, iecerēts veikt tikai "Rail Baltica" projekta ietvaros, kura nākotne šobrīd ir neskaidra.
Pagājušajā gadā LDz koncerna apgrozījums bija 263,529 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2022.gadā, taču koncerns cieta 3,231 miljona eiro zaudējumus.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna valdošais uzņēmums.
