Pasaulē
Pērn internetu vispār lietojuši 95,6% iedzīvotāju, bet 93,6% to izmanto regulāri - vismaz reizi nedēļā. Kopš 2021. gada, kad internetu lietoja 93,7% iedzīvotāju, novērojams neliels, taču stabils pieaugums.
Līdzīgas tendences novērojamas arī regulārajā interneta lietošanā. Ja 2021. gadā internetu vismaz reizi nedēļā izmantoja 89,7% iedzīvotāju, tad 2025. gadā šis rādītājs pieaudzis līdz 93,6%.
Interneta lietošana sieviešu vidū ir nedaudz augstāka nekā starp vīriešiem. 2025. gadā internetu lietojušas 96,5% sieviešu, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir 94,7%. Arī regulārā lietošana sievietēm ir nedaudz augstāka - 94,8%, kamēr vīriešiem 92,3%.
Izteiktākas atšķirības novērojamas dažādās vecuma grupās. Internetu izmanto gandrīz visi jaunieši. Vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem internetu lieto 99,5% un tikpat liela daļa to izmanto regulāri. Līdzīga situācija ir arī 25 līdz 34 gadu vecuma grupā, kur internetu lieto 99% iedzīvotāju.
Savukārt vecākās vecuma grupās interneta lietošana joprojām ir zemāka, lai gan pēdējos gados tā pieaugusi. Piemēram, 65 līdz 74 gadus vecu iedzīvotāju vidū internetu pērn lietoja 83,9%, kas ir vairāk nekā 2021. gadā, kad šis rādītājs bija 76%.
Interneta lietošana saistīta arī ar izglītības līmeni. Iedzīvotāju vidū ar augstāko izglītību internetu lieto 99,3%, bet regulāri to izmanto 98,5%. Savukārt starp personām ar vispārējo vai vidējo profesionālo izglītību internetu lieto 94,4%. Zemākais rādītājs ir iedzīvotājiem ar zemāku izglītības līmeni, kur internetu lieto 88,8%. Pēdējo gadu laikā šajā grupā rādītāji ir svārstījušies, taču kopumā tie joprojām ir zemāki nekā iedzīvotājiem ar vidējo vai augstāko izglītību.
Atšķirības novērojamas arī pēc nodarbinātības statusa. Nodarbināto iedzīvotāju vidū internetu lieto gandrīz visi jeb 99%, un lielākā daļa to izmanto regulāri. Arī skolēni un studenti internetu izmanto pilnībā - šajā grupā lietošanas rādītājs sasniedz 100%. Savukārt starp bez darba esošajiem internetu regulāri lieto 93,4%, bet citu ekonomiski neaktīvo personu vidū - 76,7%.
Reģionālā griezumā visaugstākie rādītāji ir galvaspilsētā, kur internetu regulāri lieto 95,5% iedzīvotāju. Līdzīgi augsti rādītāji ir arī Zemgalē, kur šis rādītājs 95%. Nedaudz zemāki rādītāji novērojami Kurzemē un Vidzemē - attiecīgi 92,8% un 90,6% -, savukārt Latgalē regulāri internetu izmanto 88,3% iedzīvotāju.
Latvijā iedzīvotāji internetu visbiežāk izmanto saziņai un finanšu pakalpojumiem. Pēdējo trīs mēnešu laikā interneta banku izmantojuši 85,8% iedzīvotāju. Gandrīz tikpat izplatīta ir arī e-pasta lietošana, ko izmanto 83,2% iedzīvotāju, kā arī ziņu sūtīšana internetā, piemēram, izmantojot tūlītējās saziņas lietotnes, ko izmanto 83%. Izplatīti ir arī zvani internetā, tostarp videozvani - tos izmanto 82,4% iedzīvotāju.
Sociālajos tīklos iesaistījušies 79% iedzīvotāju. Informācijas meklēšana par precēm un pakalpojumiem internetā ir aktuāla 64,3% iedzīvotāju, bet ziņu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē - 63,8%.
Mazāk iedzīvotāju internetu izmanto aktīvākai līdzdalībai sabiedriskajos procesos. Piemēram, viedokli par pilsoniskām vai politiskām aktualitātēm internetā izsaka 16,1% iedzīvotāju, savukārt konsultācijās vai parakstu vākšanā politiskām iniciatīvām tiešsaistē iesaistījušies 15,3% iedzīvotāju. Tikmēr preču vai pakalpojumu pārdošanā internetā, piemēram, izsoļu platformās, iesaistās 12,9% iedzīvotāju.
Internetu saziņai sievietes izmanto biežāk nekā vīrieši. Piemēram, ziņu sūtīšanu lietotnēs izmanto 86,4% sieviešu, kamēr vīriešu vidū tas ir 79,1%. Sieviešu vidū izplatītāka ir arī veselības informācijas meklēšana internetā - to dara 56,7% sieviešu, bet vīriešu vidū 35,3%.
Jauniešu vidū interneta izmantošana saziņai ir īpaši izplatīta. Piemēram, vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem ziņu sūtīšanu interneta izmanto 92,4% jauniešu, bet sociālos tīklus - 94,1%. Savukārt vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem šie rādītāji ir ievērojami zemāki - attiecīgi 58,7% un 52,8%.
Interneta izmantošanas veids atšķiras arī pēc izglītības līmeņa. Iedzīvotāju vidū ar augstāko izglītību gandrīz visi izmanto internetu saziņai un finanšu pakalpojumiem, piemēram, interneta banku izmanto 94,1%, bet e-pastu lieto 94,8%. Savukārt personu vidū ar zemāku izglītības līmeni šie rādītāji ir zemāki - 73,6% izmanto internetbanku, bet 70,2% e-pastu.
Atšķirības novērojamas arī starp nodarbinātības grupām. Nodarbinātie iedzīvotāji internetu visbiežāk izmanto darba un ikdienas vajadzībām, piemēram, 91,4% lieto e-pastu un 94% izmanto internetbanku. Savukārt skolēnu un studentu vidū īpaši izplatīta ir saziņa sociālajos tīklos un ziņapmaiņas lietotnēs, kur šie rādītāji pārsniedz 90%.
