Pasaulē
Tās paredzētas viena papildu bataljona apbruņošanai.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu iegādāties papildu 42 kājnieku kaujas mašīnas, lai sekmētu NATO spēju attīstības mērķu sasniegšanu un paātrinātu Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstību, īsākā termiņā pārapbruņojot vēl vienu bataljonu, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija.
Papildu kājnieku kaujas mašīnu ASCOD iegādi plānots veikt no Spānijas uzņēmuma "GDELS-Santa Bárbara Sistemas", un to piegāde Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) izmaksās 387 miljonus eiro. Pirmās kājnieku kaujas mašīnas no šī pasūtījuma bruņotie spēki sāks saņemt 2027.gadā.
Jau ziņots, ka šī gada janvārī Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar Spānijas uzņēmumu "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" par 42 kājnieku kaujas mašīnu ASCOD piegādi NBS, paredzot vietējās industrijas iesaisti vismaz 30% apjomā pasūtījuma izpildē. Šis pasūtījums izmaksās 373 miljonus eiro.
Plānots, ka no šī pasūtījuma pirmās kaujas mašīnas ASCOD tiks piegādātas jau 2026.gadā, un to piegādē Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iesaistīs vismaz desmit Latvijas komersantus. No šī pasūtījuma mašīnas būs jāpiegādā trīs gadu laikā.
Vietējā industrija nodrošinās plašu pakalpojumu spektru, sākot ar komponenšu pasūtījumiem no vietējās industrijas līdz pat platformas gala komplektēšanai un servisa centra izveidei Latvijā.
Uzņēmums "Defence Partnership Latvia" noslēdzis partnerības līgumu ar "GDELS-Santa Bárbara Sistemas", un nākamā gada pavasarī Valmierā plānots sākt kaujas mašīnu montāžu. Stratēģiskajā sadarbībā ar "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" piedalīsies arī tādi vietējie uzņēmumi kā SIA "Belss", SIA "Latvijas mobilais telefons", SIA "East Metal", SIA "Teters", SIA "RK Metāls", SIA "Lanos", SIA "Tilde", SIA "SFM Latvia" un citi.
"Defence Partnership Latvia" 2023.gadā strādāja ar 1,31 miljona eiro apgrozījumu un 297 023 eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2020.gadā, un tā pamatkapitāls ir 203 777 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
"Defence Partnership Latvia" līdzīpašnieki ir SIA "Patria Latvia" (70,03%), kuras vienīgais īpašnieks ir Somijā reģistrētais "Patria ISP", un SIA "Unitruck" (29,97%), kas pieder Normundam Driļevskim.
