Pasaulē
Ukrainas pilsonis pērn augustā ieceļoja Latvijā un lūdza patvērumu. Viņš argumentējis, ka Ukrainā notiekošā militārā konflikta rezultātā Latvijā vēlas saņemt politisko patvērumu un uzlabot savu veselību.
Vīrietis nepiekrītot Ukrainas politikai un neatbalstot tur notiekošo karadarbību. Viņš esot apmeklējis kara komisariātu un pateicis, ka atsakās karot.
2014.gada sāktā kara dēļ vīrietis un viņa radinieki esot cietuši. Viņa dzīvesvieta un komercdarbība esot iznīcinātas. Tāpat vīrietis, uzturoties bumbu patvertnē, esot cietis no infekcijām, kā arī guvis psiholoģiskas traumas.
Bēgot no karadarbības, vīrietis sākotnēji lūdzis patvērumu Krievijā, bet neatceras, vai patvērums viņam tika piešķirts.
Viņš Krievijā uzturējās pusotru gadu un strādāja par vieglās automašīnas šoferi. Vēlāk, 2016.gadā viņa draugs uzaicinājis vīrieti strādāt Polijā. Vīrietis uz brīdi atgriezās Ukrainā, noformēja Polijas vīzu un devās uz Eiropas Savienību. 2017.gadā Ukrainas pilsonis pieprasījis patvērumu Spānijā, tomēr viņam esot piešķirts nevis patvērums, bet uzturēšanās atļauja ar tiesībām strādāt.
2018.gadā vīrietis lūdzis patvērumu Šveicē, kur saņēma atteikumu ar norādi, ka patvēruma procedūra jau ir sākta Spānijā.
Tālāk vīrietis devies uz Franciju, kur arī lūdzis patvērumu un uzturējās no 2018. līdz 2021.gadam. Tāpat viņš esot lūdzis patvērumu arī Luksemburgā, Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē, tomēr rezultāti esot negatīvi.
2021.gadā vīrietis esot deportēts no Nīderlandes atpakaļ uz Ukrainu.
Sākoties aktīvai kara darbībai Ukrainas teritorijā, patvēruma lūdzējs devās uz Dņipro apgabalu, kur strādāja par šoferi, pēc tam divus mēnešus esot nostrādājis par autovadītāju Ļvivā.
Tad vīrietis caur Krimas pussalu aizbraucis uz Krieviju, no kurienes izlēmis doties uz Latviju.
Lai arī vīrietis ir lūdzis politisko patvērumu, viņu primāri interesējot veselības aprūpe, jo nepieciešama ārstēšana.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atteica piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijā un vīrietis vērsās tiesā, taču tiesa viņa pieteikumu noraidīja.
Tiesai nekonstatēja, ka viņš Ukrainā būtu saskāries ar vajāšanu vai viņam draudētu vajāšana, kura turklāt būtu saistīta ar vīrieša tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem.
Spriedumā teikts, ka Valsts drošības dienests konkrētajā lietā ir sniedzis atzinumu, ka vīrietis var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību. Vērtējot pieteikuma pamatotību, tiesa iepazinās ar atzinumu, un, lai pārliecinātos par atzinumā ietverto secinājumu saturu, tiesa iepazinās arī ar operatīvās darbības ceļā iegūtajiem materiāliem.
PMLP pārstāvji jau pagājušā gada nogalē aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar līdzšinējo praksi Administratīvā rajona tiesa tikai ļoti retos gadījumos ir mainījusi pārvaldes pieņemto lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Šādi tiesas spriedumi bijuši dažādu trešo valstu pilsoņu gadījumos.
