Pasaulē
Kā aģentūru LETA informēja mediju centrā "Media Hub Riga", Ārlietu ministrijā aizvadīta konference "Mediju loma nacionālās drošības sistēmā", pulcējot mediju profesionāļus, drošības institūciju pārstāvjus, akadēmiskās vides ekspertus un starptautiskos partnerus.
Konferenci atklāja ārlietu ministre Baiba Braže (JV) un Lāce, uzsverot mediju nozīmi demokrātiskas valsts noturības un sabiedrības uzticēšanās stiprināšanā.
Braže savā uzrunā īpaši uzsvēra, ka demokrātija balstās uz vārda brīvību, un medijiem ir jāspēj strādāt drošā un aizsargātā vidē, lai tie varētu pilnvērtīgi pildīt savu lomu un stiprināt demokrātisku valsts iekārtu.
Savukārt Lāce izcēla, ka mediji ir telpa, kur sabiedrība izprot notiekošo, diskutē par kopīgām vērtībām un veido sabiedrības noturību krīzēs. "Kvalitatīvi, brīvi un profesionāli mediji ir būtisks Latvijas demokrātijas balsts arī nacionālās drošības kontekstā," sacīja ministre.
Pasākumā ar starptautisko pieredzi dalījās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Īpašais pārstāvis mediju brīvības jautājumos Jans Braathu, Norvēģijas Policijas drošības dienesta vecākais padomnieks Eiriks Veums, kā arī Lielbritānijas pārstāvis Džefrijs Dods, iepazīstinot ar dažādiem sadarbības modeļiem starp medijiem un drošības institūcijām.
Savukārt pētnieciskās žurnālistikas nozīmi un tās ieguldījumu organizētās noziedzības un korupcijas atklāšanā analizēja Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projekta Eiropas redaktors Antonio Bakuero.
Latvijas situācijas izvērtējumu sniedza profesore Anda Rožukalne, kam sekoja paneļdiskusija par uzticēšanās un sadarbības stiprināšanu starp medijiem un drošības institūcijām. Diskusijā piedalījās drošības eksperts Jānis Kažociņš, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anastasija Tetarenko-Supe, portāla "Tvnet" galvenā redaktore Ērika Staškeviča, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks un Satversmes tiesas tiesnesis Mārtiņš Mits.
Konferences dalībnieki diskutēja par mediju lomu demokrātiskas valsts stiprināšanā, īpaši akcentējot uzticēšanās, profesionālo standartu un informācijas aprites principu nozīmi nacionālās drošības kontekstā.
Mits, piedaloties paneļdiskusijā "Kā stiprināt uzticēšanos un sadarbību starp drošības iestādēm un medijiem/žurnālistiem?", uzsvēra, ka viens no demokrātijas pamatprincipiem ir vārda brīvība. "Ja žurnālisti jūtas mazaizsargāti un sāk īstenot pašcenzūru, cieš demokrātijas kvalitāte," pauda viņš.
Mits uzsvēra, ka tāpēc likumdošanas līmenī ir jānodrošina aizsardzība tieši žurnālistiem un tā ir efektīvi jāpiemēro. Vienlaikus ir jāņem vērā pastāvošais apdraudējums valsts drošībai, taču ierobežojumi tās aizsardzības labad ir rūpīgi jāizsver, jo tie atstāj ietekmi uz vārda brīvību valstī, uzskata tiesnesis.
Starptautiskie eksperti uzsvēra strukturētas un prognozējamas sadarbības nozīmi starp medijiem un drošības institūcijām, vienlaikus saglabājot redakcionālo neatkarību un skaidras profesionālās robežas.
Diskusiju gaitā tika īpaši izcelta sarunu un tēmu aktualizēšanas nozīme, kā arī uzsvērta nepieciešamība Latvijā turpināt attīstīt ciešu, koordinētu un uz savstarpēju uzticēšanos balstītu sadarbību starp medijiem un drošības institūcijām, lai efektīvāk reaģētu uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.
Konferences noslēgumā Valsts policija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Reģionālo mediju asociācija un "Media Hub Riga" parakstīja sadarbības memorandu, kura mērķis ir stiprināt profesionālo sadarbību, veicināt informācijas apmaiņu un attīstīt ilgtspējīgu sadarbību nacionālās drošības jautājumos.
