KM traktējumā, nauda jāpiešķir, jo kultūras mantojuma iestāžu darbinieku "iesaiste krīzes vadības, civilās aizsardzības un kiberdrošības uzdevumu izpildē pārsniedz sākotnēji noteikto amata pienākumu apjomu". Darbiniekiem esot jānodrošina kultūras vērtību aizsardzība paaugstināta drošības riska apstākļos, jāīsteno preventīvie un reaģēšanas pasākumi, jāuztur darbības nepārtrauktība un jānodrošina digitālo resursu aizsardzība.
KM secina, ka šo uzdevumu izpildei, darbinieku motivēšanai un speciālistu noturēšanai ir jāpalielina atlīdzību, samērojot to ar faktisko darba apjomu, riskiem un atbildības līmeni. Tāpat KM atzīmē, ka, salīdzinot kultūras mantojuma iestādēs nodarbināto vidējo atalgojumu ar 2025. gada vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā, kultūras mantojuma iestāžu atalgojums ir nekonkurētspējīgs, ņemot vērā prasības, kādām ir jābūt arhīva, bibliotēkas, muzeja vai citam speciālistam.
Lai atalgojumu varētu palielināt, plānots pārdalīt 1 187 946 eiro no preču un pakalpojumu izdevumiem uz atlīdzības izdevumiem kultūras mantojuma iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Iecerēts, ka 17 797 eiro novirzīs Memoriālo muzeju apvienībai, 70 468 eiro - Turaidas muzejrezervātam, 68 370 eiro - Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, 92 961 eiro - Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, 75 630 eiro - Latvijas Nacionālajam rakstniecības un mūzikas muzejam, 166 247 eiro - Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, 118 666 eiro - Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, 105 427 eiro - Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, 407 585 eiro - Latvijas Nacionālajam arhīvam, 33 854 eiro - Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un 30 941 eiro - Latvijas Neredzīgo bibliotēkai.
Tāpat paredzēts pārdalīt 24 431 eiro no subsīdiju un dotāciju izdevumiem uz atlīdzības izdevumiem NKC kapacitātes stiprināšanai. KM skaidro, ka NKC starptautiskās sadarbības apjoms ir audzis - 2025. gadā centrs iesaistījies teju 40 starptautisku pasākumu īstenošanā, arī pēc tam, kad tā atbalstītā filma "Straume" ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu "Oskars".
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atzīmē, ka kultūras institūcijas ilgstoši kā vienu no būtiskākajām problēmām nosaukušas grūtības noturēt jomas speciālistus un piesaistīt jaunus profesionāļus. Viņš norāda, ka galvenais izaicinājums ir atalgojuma jautājums, kas kultūras jomā daudzās pozīcijās atpaliek no kopējā atalgojuma darba tirgū.
Kultūras ministrs pieminēja, ka ticies ar vairāku valsts kultūras institūciju vadītājiem, lai spriestu arī par veidiem, kā atbalstīt un motivēt jomas darbiniekus. Puntulis akcentē, ka līdz ar šo priekšlikumu valdībā ir rasts risinājums, ar kuru institūcija ir tiesīga no sava budžeta zināmu daļu novirzīt atalgojuma palielināšanai tiem speciālistiem, kuru darba atalgojums bijis kritisks vai nepietiekams, samērojot to ar darbinieka pienākumiem, atbildību un kopējo vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā.



