Pasaulē
EP grupa "Patrioti Eiropai" apvieno Orbāna konservatīvo partiju "Fidesz", Itālijas nacionālkonservatīvo partiju "Līga", kas ietilpst Itālijas premjerministres Džordžas Meloni vadītajā koalīcijā, Francijas Nacionālo apvienību (RN), Austrijas labēji populistisko Brīvības partiju (FPÖ).
Politiķis atzīmēja, ka saņēmis atteikumu pievienoties EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai, Krištopanu uzrunājusi EP Identitātes un demokrātijas grupa, kas, pēc Krištopana vārdiem, iestājas par neatkarīgām valstīm, klimata un migrācijas politikas pārskatīšanu, cīņu ar birokrātiju, kas sakrīt ar partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) programmu.
Klāstot notikumu secību, politiķis norādīja, atsevišķas EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas partijas nolēma dibināt jaunu grupu - "Patrioti Eiropai", līdz ar ko EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa beidza pastāvēt. Preses konferencē žurnālistiem norādīja, ka grupu nodibināja 84 deputāti no 12 valstīm.
Viņš atzīmēja, ka grupā ir paredzēts pilnīgi brīvs deputātu balsojums. Kad Krištopans esot jautājis par Ukrainu, grupa norādījusi, ka tā atbalsta Ukrainu, saprotot, ka Baltija atbalsta un atbalstīs Ukrainu. Eiroparlamentārietis akcentēja, ka tā ir labēja, spēcīga grupa, kas nav margināla. Viņaprāt, tā veidos "alternatīvu" Eiropas Tautas partijas grupai un "mēģinās cīnīties pret kreiso, liberālo, birokrātijas pārņemto Eiropas Savienību (ES)".
Krištopans uzsvēra, ka grupā ir 11 EP deputāti, kuri ir Orbāna partijas Fidesz" biedri, tāpēc viņš nepiekrīt "mēģinājumiem uzspiest viedokli par nepārtrauktu sadarbību ar Ungārijas premjerministru". Viņš norādīja, ka Eiropā bez kara Ukrainā ir vēl daudzas citas problēmas, piemēram, 18.jūlijā gaidāms balsojums par Urzulu fon der Leienu kā nākamo Eiropas Komisijas prezidenti. Pēc EP deputāta paustā, "Patrioti Eiropai" uzskata, ka fon der Leienas "birokrātija" ir jābeidz.
Preses konferencē piedalījās arī LPV valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Ainārs Šlesers, uzverot, ka EP grupai "Patrioti Eiropai" pievienosies ne tikai Krištopans kā deputāts, bet arī partija, kuras vārdā viņā pauda pārliecību, ka grupa "nākamajā EP sasaukumā pārņems varu". Politiķa ieskatā ir būtiski, ka Orbāns, kura valsts patlaban ir prezidējošā valsts ES Padomē, sācis aktīvi rīkoties, lai gan par to ir dažādi viedokļi.
"Viņš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bija Krievijā un Ķīnā. Orbāns plāno apmeklēt ASV. Domāju, ka Ungārijas premjera loma tikai pieaugs. Esmu gandarīts, ka ES sadarbosimies ar Ungāriju, kas vienmēr skaidri definējusi atbalstu konservatīvām ģimenes vērtībām. Par 99% ir skaidrs, ka novembrī ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Tramps. [..] Tieši Orbāna attiecības ar Trampu nodrošinās, ka "Patriotiem Eiropai" būs cieša sadarbība ar ASV, kas ir galvenā dalībvalsts NATO. Ir svarīgi izdarīt visu, lai miers Ukrainā iestātos pēc iespējas ātrāk un bez sarunām tas nevar notikt," teica Šlesers.
LETA jau rakstīja, ka EP vēlēšanas notika jūnija sākumā. Tajās vērā ņemamus panākumus guva labējās partijas, tomēr pastāv šaubas par to spējām sadarboties. Līdz šim tās EP darbojās divās frakcijās un daudzas partijas nebija pievienojušās nevienai no frakcijām.
"Patrioti Eiropai" izpildījuši prasības jaunas EP frakcijas izveidei. Frakcijas izveidei, kam nepieciešami vismaz 23 deputāti, kas pārstāv vismaz septiņas dalībvalstis.
Kā vēstīts, aizvadītajās EP vēlēšanās no "Jaunās vienotības" (JV) EP ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no Nacionālā apvienības (NA) - Roberts Zīle un Rihards Kols.
"Latvijas attīstībai" (LA) EP pārstāvēs Ivars Ijabs, "Apvienoto sarakstu" (AS) - Reinis Pozņaks, "Progresīvos" - Mārtiņš Staķis, "Saskaņu" - Nils Ušakovs, bet partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - Krištopans.
Deviņas EP deputātu vietas Latvijā ieguvuši septiņi no 16 vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem. JV vēlēšanās saņēma 25,09% balsu, NA 22,07%, LA 9,36%, AS 8,18%, "Progresīvie" 7,45%, "Saskaņa" 7,13% un LPV 6,16% balsis.
No kopumā 1 541 102 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, vēlēšanās piedalījušies 521 226 jeb 33,82% iedzīvotāji. Atverot vēlēšanu kastes, tajās konstatētas 520 367 derīgas vēlēšanu aploksnes un 514 585 derīgas vēlēšanu zīmes.
Lielākā vēlētāju aktivitāte ir bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 176 144 vēlētāji, bet vismazāk balsotāju uz vēlēšanu iecirkņiem devušies Latgalē - 47 030.
Kā iepriekš norādīja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), vēlēšanas notika bez nopietniem starpgadījumiem. Šīs bija pirmās EP vēlēšanas, kurās jebkurš iedzīvotājs varējis nobalsot sev piemērotā iecirknī, un elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs strādājis bez būtiskas aizķeršanās. Tāpat, šīs bija pirmās EP vēlēšanas, kurās ārvalstīs mītošie Latvijas pilsoņi papildus izveidotajiem iecirkņiem varēja vēlēt, izmantojot pasta balsošanas iespēju, uzsvēra CVK.
CVK konstatēja, ka 106 vēlētāji bija balsojuši divas reizes: vispirms, būdami kādā no ārvalstīm un izmantodami pasta balsošanas iespēju, bet vēlēšanu nedēļā ierodoties Latvijā un dodoties uz kādu no vēlēšanu iecirkņiem. Šādos gadījumos katram no viņiem tika ieskaitīta tikai viena balss.
