Pasaulē
Pagājušās nedēļas beigās VUGD sociālajos tīklos izplatīja brīdinājumu par krāpnieciskām īsziņām, aicinot iedzīvotājus nespiest uz ziņā norādītās saites un neievadīt savus datus.
Situāciju komentēja arī Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis:
“Šāda dezinformācija nav pieļaujama, to nevar nosaukt par joku, paņemta sensitīva un jutīga tēma,” norādīja ministrs. Un viņam grūti nepiekrist, jo šādi joki diskreditē visu iedzīvotāju informēšanas sistēmu. Šajā sakarā rodas pamatots jautājums, kā šī sistēma principā darbojas?
Trauksmes sirēnas
Iedzīvotāju apziņošanas sistēmas galvenais elements ir trauksmes sirēnas. Ārkārtas situācijās VUGD var ieslēgt 164 sirēnas, kas izvietotas visā valsts teritorijā. To darbību regulāri pārbauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), par to iepriekš brīdinot iedzīvotājus.
“Apdraudējuma gadījumā iedzīvotāji tiek brīdināti un informēti pa dažādiem kanāliem. Svarīgākais, kas ikvienam jāatceras, ir nepieciešamība ieslēgt Latvijas sabiedriskos plašsaziņas līdzekļus (radio, televīziju). Tāpat aicinām sekot līdzi atbildīgo dienestu lapām sociālajos tīklos. Informācija par turpmāko rīcību ir atkarīga no apdraudējuma veida,” skaidro VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa.
Saņemot informāciju par apdraudējumu, VUGD sagatavo informāciju par ārkārtas situāciju un iedzīvotāju tālāko rīcību, kas tiek nodota sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem un ziņu aģentūrai LETA. Šis ziņojums tiek ievietots arī visos VUGD komunikācijas kanālos - tīmekļa vietnēs vugd.gov.lv un 112.lv, glābšanas dienestu lapās sociālajos tīklos, kā arī lietotnē “112 Latvija”. Papildus VUGD norāda, ka iedzīvotājiem jāseko un jāpilda ārkārtas dienestu norādījumi, jāturpina klausīties radio vai skatīties televīziju, kā arī jāseko turpmākajiem norādījumiem.
Apziņošanas sistēma
Mūsdienas teju katram vienmēr līdzi ir mobilais tālrunis. Teorētiski var vienkārši izsūtīt visiem īsziņu ar saiti uz nepieciešamo informāciju. Ja krāpnieki varēja to izdarīt, tad to vajadzētu spēt arī valsts iestādēm. Kāpēc visi šie sarežģījumi ar sirēnām, radio un televīziju?
Jo īpaši tāpēc, ka 2020. gadā stājās spēkā grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas atļauj to darīt. Mobilo sakaru operatoriem pēc VUGD pieprasījuma ir pienākums pēc iespējas ātrāk izsūtīt saviem abonentiem ārkārtas dienestu sagatavoto informāciju par pasākumiem, kas veicami konkrētajā situācijā. Tātad tehniski šāda apziņošanas iespēja pastāv, bet kā ir praksē?
“Jā, tas ir iespējams, taču šobrīd, lai izsūtītu īsziņas visiem iedzīvotājiem, ir nepieciešamas vairākas dienas, tāpēc šāda iespēja pastāv, bet tā tiek izmantota reti,” norāda Sandra Vējiņa. VUGD pārstāve nekomentē šādas kavēšanās iemeslus, taču varam pieņemt, ka tas ir saistīts ar komunikācijas problēmām starp valsts iestādēm, privātajiem uzņēmējiem un sabiedrību.
Nākotnes tehnoloģijas... nākotnē!
Protams, šādu apziņošanu, kuras sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamas vairākas dienas, nez vai var nosaukt par ātru. Taču Iekšlietu ministrija un VUGD jau strādā pie šīs problēmas risinājuma. Gandrīz pirms gada, 2024. gada 20. maijā, tika uzsākta projekta “Sabiedrības brīdināšanas sistēmas ABS+ ieviešana” īstenošana. Tā īstenošanai ir piešķirti gandrīz 3,5 miljoni eiro, taču jāatzīmē, ka lielāko daļu izmaksu – aptuveni 3 miljonus – sedz ES fondu līdzekļi.
Projekta mērķis ir valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas ietvaros ieviest sabiedrības brīdināšanas risinājumu, kas, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju, ļauj nosūtīt ziņu par tiešiem un draudošiem ārkārtas notikumiem.
“Šūnu apraide dod iespēju katastrofu vai militāra apdraudējuma gadījumā ar mobilā tālruņa starpniecību dažu minūšu laikā informēt iedzīvotājus gan par notikušo, gan par nepieciešamo rīcību,” jaunās sistēmas priekšrocības skaidro Sandra Vējiņa. “Šī tehnoloģija apvieno divus galvenos agrīnās brīdināšanas sistēmas elementus – brīdināšanu un informēšanu. Tas nozīmē, ka personas, kuras atradīsies apdraudētajā teritorijā, vienlaikus tiks informētas par apdraudējumu, kā arī saņems savos mobilajos telefonos informāciju par ieteicamo rīcību, neatkarīgi no apdraudējuma skartās teritorijas lieluma un mobilo telefonu jeb abonentu daudzuma konkrētajā teritorijā.”
Pirms jaunās tehnoloģijas ieviešanas plānots veikt plašus testus, lai precīzi noteiktu ierīču veiktspēju un paziņojumu izplatīšanas mērogu. Testēšana tiek veikta sadarbībā ar mobilo operētājsistēmu izstrādātājiem (Google, Apple) un mobilo tīklu operatoriem, lai nodrošinātu, ka brīdinājuma ziņojumi tiek piegādāti pēc iespējas precīzāk un plašāk.
“Mobilajos tālruņos agrīnās brīdināšanas sistēmas paziņojumi tiks rādīti īpašā formātā ar atšķirīgu skaņas signālu, taču tos nevarēs mainīt vai pārsūtīt uz citām ierīcēm,” atklāj Sandra Vējiņa, uzsverot, ka krāpniekiem būs grūti tos viltot. “Šie paziņojumi atšķiras no standarta īsziņām, e-pasta ziņām un sociālo mediju ierakstiem, jo tie ir iebūvēti sistēmā kā atsevišķa funkcija.”
Nodemonstrēt šo paziņojumu piemērus un sniegt plašāku informāciju VUGD pārstāve sola, kad projekts tiks pilnībā īstenots. Saskaņā ar publiski pieejamajiem datiem projektam jābūt realizētam tuvākajā laikā – šā gada jūnija beigās.
