Pasaulē
Viņš akcentēja, ka Iekšlietu ministrija ir gatava nodrošināt visas nepieciešamās darbības robežas slēgšanai.
Vienlaikus ministrs uzskata, ka tūlītējs drauds un pieaugošs apdraudējums pašlaik ir no gaisa. Agresora pusē aug kapacitāte dronu ražošanā, bet Latvijas pusē pastiprinās apdraudējums, tādēļ lēmums slēgt gaisa telpas zonu pie austrumu robežas ir pareizs, akcentē ministrs.
Vienlaikus Kozlovskis norāda, ka saistībā ar robežas slēgšanu jāapzinās, ka tai vajadzētu būt koordinētai un vienotai rīcībai kā Latvijā, tā arī Lietuvā un Polijā. Iekšlietu ministrs ir ciešā saziņā ar Baltijas iekšlietu ministriem.
Ministrs ir sazinājies arī ar Krāslavas novada pašvaldības vadītāju. Jāapzinās, ka, slēdzot robežu uz laiku līdz vairākām dienām, pierobežas teritorijā koncentrēsies liels skaits transporta līdzekļu, tai skaitā kravas, kas var radīt riskus sabiedriskajai kārtībai un neapmierinātību iedzīvotājos, skaidro Kozlovskis.
Jau ziņots, ka No 11.septembra plkst.18 līdz 18.septembrim ar iespēju termiņu pagarināt tiek slēgta Latvijas gaisa telpa austrumu pierobežā, ceturtdien preses konferencē par situāciju Latvijas gaisa telpā paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Politiķis uzsvēra, trešdienas notikumi Polijā ir klaja NATO gaisa telpas pārkāpšana un Latvijai ir jārīkojas atbilstoši.
Ministrs pauda, ka pašlaik Latvijai nav tiešu draudu, tomēr preventīvi pasākumi ir nepieciešami.
Tāpat viņš akcentēja, ka gaisa telpas un iedzīvotāju aizsardzība tiek uztverta ļoti nopietni un dienesti rīkojas atbilstoši. Piemēram, iepriekš uz austrumu robežas tika izvietotas bruņoto spēku vienības, lai vajadzības gadījumā spētu notriekt agresorvalsts lidaparātus.
Pēc ministra vārdiem, ir pastiprināta NATO gaisa patrulēšanas misija, kas ir gatava jebkurai situācijai. Latvija ir ieviesusi arī jaunas sistēmas, tai skaitā akustiskās detekcijas sistēmu, kā arī ieročus, kas spēj notriekt dronus. Savukārt nākamgad plānots ieviest papildu pretdronu spējas. Kopumā pretgaisa aizsardzība ir valdības un bruņoto spēju prioritāte, akcentēja ministrs.
Viņš uzskata, ka Krievija testē NATO un Eiropas, tai skaitā Latvijas, noturību pret izaicinājumiem un pašlaik var redzēt Krievijas agresijas seku ietekmi uz reģiona drošību.
Gaisa telpas 100% nosargāšana ir ļoti izaicinoša, turpināja politiķis, kura vērtējumā, iespējams, pašlaik neviena pasaules valsts nevar garantēt šādu drošību, bet tas nenozīmē, ka spējas nav jāstiprina arī turpmāk.
Pašlaik tiekot vērtēts, vai nepieciešams pilnībā slēgt arī austrumu sauszemes robežu, bet par to esot jālemj kopā ar Igauniju un Lietuvu, piebilda Sprūds.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns skaidroja, ka ierobežojumi skars tikai tos lidaparātus, kuri lido līdz sešu kilometru augstumam, bet pārējās lidmašīnas varēs šķērsot šo zonu.
Kā vēstīts, pēc Krievijas lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā Sprūds bija uzdevis Nacionāliem bruņotajiem spēkiem izvērtēt Latvijas gaisa telpas zonu slēgšanu austrumu pierobežā.
Savukārt Ministru kabinets kopā ar atbildīgajiem dienestiem izvērtēs Latvijas austrumu robežas šķērsošanas ierobežojumus, trešdien vienojusies Nacionālā drošības padome.
Naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks pavēstīja, ka valsts gaisa telpa pārkāpta 19 reizes un ka notriekti vismaz trīs lidroboti.
