Pasaulē
Tāpat grozījumi paredz likumā nostiprināt aizliegumu piegādāt elektroenerģiju tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu. Likumprojekts izstrādāts atbilstoši starptautiski noteiktām sankcijām, kuras liedz turpināt finansiālu sadarbību ar virkni Krievijā reģistrētu uzņēmumu.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka faktiski tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju jau nenotiek, pamatojoties uz Ministru kabineta pagājušā gada 11.oktobra lēmumu.
Lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu, balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā līdz sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem, pārvades sistēmas operatoram būs atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, neveicot finanšu norēķinus. Sistēmas operatoram būs jānodrošina, ka no Krievijas saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par tai nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu.
Tāpat ar grozījumiem paredzēts elektroenerģijas ražotājiem ar jaudu virs vienas megavatstundas no 2022.gada 1.decembra līdz šā gada 30.jūnijam noteikt pārdotās elektroenerģijas ieņēmuma griestus 180 eiro apmērā par vienu saražotās elektroenerģijas megavatstundu. Paredzēts, ka regulējums neattieksies uz ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no biometāna vai dabasgāzes un sniedz tiešu atbalstu elektroenerģijas galalietotājiem, piemēram, ražo elektroenerģiju koģenerācijas iekārtās un ir ietverti siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinā.
Iecerēts noteikt, ka ražotājiem virsieņēmumi ir jāinvestē sava vai saistītā uzņēmuma dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos resursos un energoefektivitātē. Par virsieņēmumu apmēru un izlietojumu būs jāinformē Būvniecības valsts kontroles birojs. Gadījumā, ja Būvniecības valsts kontroles birojs konstatēs neatbilstības, tas varēs pieņemt lēmumu par virsieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā.
