Pasaulē
Komisijai 2020.gadā piešķirts budžets 35 770 eiro apmērā, kas ir tāds pats kā pērn.
Tāpat komisija šogad plāno veikt Latvijas PSR un PSRS budžeta izdevumu kompleksu analīzi par laika periodu no 1946. līdz 1960.gadam. Tas nepieciešams, lai iegūtu pilnu ainu par PSRS koloniālo politiku Latvijā. Budžeta izdevumu analīze sniegs precīzu pārskatu par to, kam un kā patiesībā tika tērēti Latvijas budžeta līdzekļi PSRS okupācijas laikā, skaidrots ziņojumā.
Izstrādāts tiks materiālo apkopojums "Kulaku" kā šķiras likvidācija - Latvijas turīgās zemniecības sagraušana. 1944.-1949.gads". Paredzēts, ka rezultātā tiks iegūts plašs, sistematizēts pārskats par to, kā PSRS okupācijas vara Latvijā iznīcināja turīgo zemnieku saimniecības un veica represijas pret pašiem zemniekiem.
Tiks turpināts darbs pie padomju režīma represēto personu apzināšanas un datu bāzes veidošanas par padomju režīma represētajām personām. Ziņojumā atzīmēts, ka šis darbs tuvojas noslēgumam.
Iecerēts arī veikt divas intervijas ar Latvijas PSR laika augstākā līmeņa tautsaimniekiem, speciālistiem, statistiķiem, dažādu jomu valsts struktūru vadītājiem. Tas nepieciešams, lai iegūtu dzīvās liecības par to, kas un kā īstenojās padomju varas laikā tautsaimniecības plānošanā, vadīšanā un organizēšanā, par politiskiem procesiem sabiedrībā, veikt divu interviju ierakstīšanu ar attiecīgām personām.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aģentūrai LETA izcēla, ka pret Latviju naidīgi noskaņotas personas bieži vien latviešus mēģina parādīt kā vājus un nevarīgus."Bet tie ir meli," uzsvēra ministrs.
Viņš atzīmēja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija visā okupācijas periodā no sava budžeta 30%-48% atdeva kopējam PSRS budžetam.
Latvijas gadījumā tie bija 48%, puse no ieņēmumiem. "Neskatoties uz skaudro pagātni, tā ir arī apliecinājums mūsu spēkam. Mēs bijām naudas donori PSRS," norādīja Bordāns.
Viņš skaidroja, ka komisija godprātīgi pilda uzdevumu, apkopojot PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu un masu kapu vietas, informāciju par represijām un masveida deportācijām, kā arī apkopojot Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus. "Mūsu vēstures apzināšanās dod mums spēku arī šodienas izaicinājumiem," izcēla ministrs.
Informatīvajā ziņojumā arī atzīmēts, ka pērn komisija organizējusi starptautisko konferenci "Apzinātie PSRS okupācijas radītie zaudējumi Baltijā". Tāpat izstrādāts dokumentu krājums "PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā 1940.-1991.". Komisija arī organizējusi žurnāla "Jurista vārds" tematisko laidienu.
