Pasaulē
Kols sacīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina vadībā Krievija turpina izvērst revanšistisku un agresīvu ārpolitiku. Šī pieeja ir "vērsta uz demokrātisku valstu destabilizāciju, neuzticēšanās un šaubu sēšanu sabiedrībā, vienlaikus īstenojot prettiesisku militāro ekspansiju un agresiju," pauda Ārlietu komisijas vadītājs.
Daļā Eiropas vērojamā "attieksmes mīkstināšanās, neskatoties uz Maskavas pastāvīgo iejaukšanos citu valstu iekšējos procesos (..) Kremļa noziegumiem, tikai vairo šī režīma pārliecību par savu nesodāmību," pauda Kols, norādot, ka šāda situācija var pamudināt arī citas valstis rīkoties līdzīgi.
Kā parlamentārās diplomātijas izaicinājumu Kols minēja Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) lēmumu atjaunot Krievijas balsstiesības. Politiķis akcentēja, ka viņam ir lepnums par Latviju, iestājoties pret šo lēmumu.
Ārlietu komisijas vadītājs aicināja arī turpmāk "muguru turēt taisni" un pieprasīt EPPA atbildi, vai attiecībā uz mūsu kaimiņvalsti pieņemtās rezolūcijas ir saistošas. Ja atbilde ir, ka tās saistošas, tad pret Krieviju ir jārosina pārkāpuma procedūra par attiecīgo rezolūciju pārkāpšanu, norādīja Kols.
Viņš vērsa uzmanību, ka EPPA notiekošais parāda plašāku tendenci, kad attiecībās ar Krieviju atsevišķas Rietumvalstis vēlas tuvināties mūsu kaimiņvalstij un ir "novērojams tāds kā sankciju politikas pagurums un apātija". Kols norādīja, ka šī situācija tiek saukta par multilaterālisma krīzi.
Parlamentārietis pozitīvi novērtēja, ka ārlietu ziņojuma tapšanā Ārlietu ministrija (ĀM) ņēma vērā Saeimas deputātu ieteiktos papildinājumus un integrēja tos dokumenta gala versijā. "Šāda veida sadarbība ir organiska un norāda uz labu sinerģiju starp Saeimu un ministriju - gala rezultāts joprojām ir ārlietu ministra ziņojums, bet kvalitatīvi papildināts ar parlamenta izceltajām ārpolitikas pozīcijām," pauda Ārlietu komisijas vadītājs.
Kols uzsvēra, ka primārs ārpolitikas uzdevums ir Latvijas neatkarības nepārtrauktības nodrošināšana, kas kā sava veida preambula ir ietverta ziņojuma sākumā.
Politiķis vērsa uzmanību, ka 2019.gadu spilgti raksturo arī starptautisko organizāciju un normu - starptautiskās kārtības - lomas un ietekmes mazināšanās. Tomēr ir problēmas, kurām vērts risināt tiki daudzpusējā sadarbībā - klimata pārmaiņas, migrācijas kontrole, ieroču un masu iznīcināšanas ieroču kontrole un kibertelpas aizsardzība, skaidroja Ārlietu komisijas vadītājs. Deputāts norādīja, ka politiķu pienākums ir sadzirdēt cilvēku aicinājumu īstenot izlēmīgu rīcību cīņā pret klimata izmaiņām.
"Jaunās "Zaļās transformācijas" jomā Latvija ir iestājusies "pirmrindniekos", tāpēc mums ir iespēja radīt klimata politiku, kas ne tikai nesamazina labklājības līmeni, bet arī var kļūt par katalizatoru labklājības izaugsmei," pauda Kols. Viņš gan piebilda, ka tas jādara globālu vienošanos līmenī.
Politiķis norādīja, ka pastāv multilaterālisma leģitimitātes krīze, kurā tiek apšaubīti paši sistēmas pamati - vienošanās, institūcijas, kas definē mūsu uzvedības normas un tiesības, balstoties uz suverēnu valstu vienlīdzību, neatkarīgi no to izmēra, ideoloģijas vai pārvaldes sistēmas.
Deputāts arī pauda, ka Latvijai vajadzīga laba ārējā ekonomiskā politika, kuras mērķiem un prioritātēm jābūt saistītām ar izmērāmiem kritērijiem. Ārlietu komisijas vadītājs norādīja uz nepieciešamību pēc platformas, kas koordinētu investīciju un tirgus nišu apguvi. Viņaprāt, valsts līmenī trūkst skaidru vadlīniju visām ar investīciju piesaisti un uzturēšanu saistītajām institūcijām.
Deputāts arī atgādināja, ka Saeima pērn atbalstīja Ārlietu komisijas virzīto lēmuma projektu par to, ka pirms 76 gadiem notikušās Krimas tatāru deportācijas ir atzīstamas par mērķtiecīgi īstenotu genocīdu. "Dzirdam mēģinājumus noniecināt šādu un līdzīgu politisku paziņojumu, deklarāciju un rezolūciju nozīmi, mēģinot visu pretnostatīt kādai, kā nu kuru reizi piemeklētai, šķietami svarīgākai aktualitātei. Izmantošu iespēju tomēr atgādināt (..), ka neviena norma un neviens princips nepastāv pats par sevi - tie ir pastāvīgi jāapstiprina atkal un atkal ar savu rīcību vai nostāju, tā atgādinot sev, gan citiem, ka joprojām uzskatām konkrētās vērtības, normas vai principus par sev un citiem saistošām," akcentēja Ārlietu komisijas vadītājs.
Kols arī uzsvēra, ka mūsu drošības stūrakmens joprojām ir NATO. Politiķis arī aicināja veidot atbilstošas partnerattiecības ar Turciju.
Tāpat viņš norādīja uz Ķīnas pieaugošajām ģeopolitiskajām ambīcijām, reizē uzsverot, ka tā daudz rafinētāk izmanto savus maigās varas instrumentus.
