Jaunā pētījumā ir atklāts, ka pudelēs iepildīts ūdens var saturēt plastmasas daļiņas. Vai tas var kaitēt pircēju veselībai?
Pēc amerikāņu interneta aģentūras «Orb Media» lūguma tika veikta pārbaude: zinātnieki izpētīja, kāds ir pudelēs iepildīta ūdens sastāvs, ko piedāvā 11 ražotāji deviņās valstīs.
Laboratorijas izpētīja Vācijas, Indijas, Indonēzijas, Meksikas, Brazīlijas, Ķīnas, ASV, Taizemes un Libānas plastmasas pudeļu saturu. 93 procentos gadījumu dzērienā tika konstatēts piesārņojums, tostarp dažādas koncentrācijas plastmasas daļiņas. Vai tas var kaitēt pircēju veselībai?
Mikroplastmasas kaitējums vēl nav pierādīts
Ar mikroplastmasu cilvēki saskaras ne vien dzerot, mūsdienās šis elements ir sastopams visur, un toksikologiem vēl ir jānovērtē tās ietekme uz organismu. «Mēs vēl nezinām, cik daudz plastmasas nonāk asinsritē. Bīstamība ir tāda, ka cilvēka audos var iekļūt arī pārāk lielas daļiņas,» skaidro Rolfs Haldens (Rolf Halden), Arizonas štata universitātes Vides inženieraizsardzības centra direktors.
Toksisko vielu speciāliste Hetere Leslija (Heather Leslie) no Amsterdamas Neatkarīgās universitātes (Vrije Universiteit) apgalvo, ka sīku plastmasas daļiņu nokļūšana audos var organismā aizsākt oksidācijas procesus, kas izraisa hroniskus iekaisumus. Lai to pārbaudītu, Vācijas Federālā Risku novērtēšanas institūta (Bundesinstitut für Risikobewertung) zinātnieki veica 28 dienu eksperimentu ar laboratorijas pelēm. «Līdz šim mēs nekādu negatīvu ietekmi neesam konstatējuši. Bet, lai novērtētu ietekmi uz cilvēkiem, ir nepieciešami turpmāki pētījumi,» skaidroja toksikologs Alberts Broinings (Albert Braeuning). Pēc zinātnieku domām tas var aizņemt ne vienu vien desmitgadi – līdzīgi kā pētot klimata pārmaiņas vai nikotīna kaitējumu.
Pēc DW pieprasījuma Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis Tariks Jašarevičs (Tarik Jašarevič) atbildēja, ka pašlaik nav pierādījumu par mikrodaļiņu ietekmi uz organismu. «Lai novērtētu riskus, vispirms ir nepieciešams noskaidrot, vai mikroplastmasa ir cilvēkiem kaitīgā koncentrācijā,» piebilda eksperts.
Pagaidām zinātnieki ar pārliecību runā par to, ka visos izpētītajos paraugos viņi ir atraduši vairāku veidu plastmasas – polipropilēna, neilona, polistirola, polietilēna, PET – mikrodaļiņas. Vidēji litrā ūdens zinātnieki atrada 10,4 daļiņas, kuru izmērs nebija lielāks par 0,1 milimetru – proti, ne rupjākas par cilvēka matu. «Šādi pētījumi skaidri parāda, ka, lai gan plastmasa ir brīnišķīgs materiāls, tā ir jāizmanto ļoti piesardzīgi,» uzskata Austrumanglijas Universitātes asociētais profesors Endrjū Meiss (Andriew Mayes), kurš vēlreiz pārbaudīja pētījuma rezultātus.
Saprotams, ka ūdens plastmasas pudelēs reizumis ir vajadzīgs, un ne tikai paretam vien – tāpēc, iespējams, galvenais ir neizslēgt iespēju lietot tīru krāna ūdeni, it īpaši, ja tas ir izlaists caur kvalitatīvu filtru.
Kā uzlabot krāna ūdeni ?
Ja mēs ūdensvada ūdeni filtrējam, tad, pirmkārt, mēs netērējam papildu līdzekļus, lai iegādātos pudelēs pildītu ūdeni, par kuru nevar teikt, ka tas nesatur plastmasas nanodaļiņas. Dažu tilpumu traukos šīs daļiņas, kā redzams, var iekļūt. Un, otrkārt, jo mazāk mēs izmantojam plastmasas pudeles, jo mazāk piesārņojam planētu ar šādiem atkritumiem, tā arī ir uzvara. Lēmuma pieņemšana ir jūsu ziņā.
Viens no «mājas» risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanai ir Sango koraļļi, kas parasto krāna ūdeni attīra dabiski, jo savās porās «uzņem» gandrīz visus kaitīgos piemaisījumus, tostarp smagos metālus, kā arī neitralizē hloru. Turklāt tie jonu veidā izdala ūdenī 74 mikroelementus un makroelementus, kas cilvēkiem ikdienā ir vitāli svarīgi. Īpaši tādi kā kalcija, magnija, kālija, nātrija, dzelzs un joda joni. Jāsaka, ka kalcijs ir «minerālvielu karalis»! Kā zināms, tā deficīts izraisa vairāk nekā 150 slimību, jo parasto dabisko kalciju organisms praktiski neizmanto tā vājās ķīmiskās aktivitātes dēļ.
Parasto krāna ūdeni dabiski attīra un tā pH paaugstina Sango koraļļi. Šādi apstrādāts ūdens veicina asinsvadu elastību un tīrību, kā arī palīdz uzlabot asins sastāvu.
Ir svarīgi zināt, ka mēs asimilējam 98 procentus koloidālo minerālvielu, kas ir 10 reizes vairāk nekā metālisko. Koloidālās minerālvielas pastāv tikai šķidrā veidā, un to daļiņas ir ļoti mazas – 7000 reižu mazākas par sarkanajām asins šūnām – eritrocītiem. Katra daļiņa ir negatīvi uzlādēta, savukārt zarnu gļotāda ir uzlādēta pozitīvi. Rezultātā veidojas elektromagnētiskais lauks, kas šīs minerālvielas koncentrē pie zarnu sienām. Tas viss kopā nodrošina 98 procentu asimilāciju.
Vienlaikus Sango koraļļi padara ūdeni sārmainu, proti, dabiski palielina ūdens pH un palīdz asinīm saņemt papildu skābekli, ja cilvēka dzer šādu ūdeni. Tīrs ūdens, kas filtrēts ar Sango koraļļiem (no Okinavas atola), cilvēku burtiski piesātina ar papildu spēku un palīdz stiprināt imūnsistēmu. Tāda ir šī dabas dāvana.
Interesanti, ka japāņi, kas dzīvo Okinavā, kur piekrastes zonā šie koraļļi aug, savu ūdeni sauc par «jūras pienu». Savukārt Titikakas ezera (Dienvidamerika) apkārtnes iedzīvotāji līdzīga sastāva ūdeni, kas iegūts no kalnu ledājiem, sauc par «ledus pienu». Ūdens, kas izplūst no sniegotajiem ledājiem, nav tik tīrs un caurspīdīgs kā geizeru ūdens, un, iepildot to glāzē un aplūkojot, tas izskatās dzeltenīgi balts vai balti zilgans. Šāds ūdens satur 60 līdz 72 minerālvielas.
«Viņi (augstkalnu iedzīvotāji, kas mīt Tibetā un Titikakas ezera reģionā) ne vien dzer šo ūdeni, uzņemot 8–12 procentus tā minerālvielu, bet – un tas ir tikpat svarīgi – no gada gadā ar šo ūdeni apūdeņo tīrumus un novāc ražu pēc ražas, tā dzīvo paaudze pēc paaudzes jau 2,5–5 tūkstošus gadu,» lekcijā «Mirušie ārsti nemelo» stāsta divkārtējais Nobela prēmijas kandidāts un Klausa Švarca prēmijas laureāts mikroelementu pētniecībā amerikāņu ārsts D. D. Valahs (D. D. Wallach). «Un viņiem samazinās diabēta, sirds un asinsvadu slimību, augsta asinsspiediena, artrīta, osteoporozes risks...»
Ar Sango koraļļiem arī mēs varam pagatavot tikpat lielisku ūdeni, izmantojot krāna ūdeni no pilsētas ūdensvada. Jāpiekrīt, tas ir pārsteidzoši vienkāršs un labs veids, kā parūpēties par sevi un savu ģimeni.
***
Gatavojot šo materiālu, ir izmantota informācija no šādiem avotiem:
Joel D. Wallach, Dead Doctors Don't Lie.
