Pasaulē
Foruma atklāšanas runā Kazāks uzsvēra, ka finanšu sektoram ekonomikā ir īpaša loma, jo tā ir asinsrite, tai jābūt veselīgai, jāsniedzas līdz "tālākajiem ekonomikas ķermeņa nostūriem". Tāpēc ir svarīgi, lai finanšu pakalpojumi ir pieejami, lai klienti ir apmierināti ar saņemto pakalpojumu, lai finanšu sektors ir pelnošs, drošs, dinamisks un tehnoloģiski attīstīts, noturīgs pret satricinājumiem.
"Ja asinsrite ir saindēta, tad attīrīšanās process ir sāpīgs - to piedzīvojām 2018. gadā. Lai veiktu straujas pārmaiņas, kļūdas un pārspīlējumi gan no regulējuma, gan finanšu sektora dalībnieku puses bija neizbēgami, un esmu gandarīts, ka, kopīgi strādājot, ir izdevies lielāko daļu šo problēmu novērst. Bet es uzskatu, ka viss vēl nav izdarīts," teica Kazāks.
Viņš uzsvēra, ka patlaban Latvijas finanšu sektorā veselība ir atjaunota, un pozitīvais "Moneyval" ziņojums atvērs jaunas iespējas, kuras ir jāizmanto. Kazāks skaidroja, ka Latvijas finanšu tirgū kopumā ir atgriezusies labāka dinamika - noguldījumi banku sektorā jau pārsniedz 2018. gada līmeni, bet kreditēšana ekonomiku velk, nevis kavējas nopakaļ.
Kazāks pauda, ka ir svarīgi, lai ne tikai finanšu sektora uzņēmumi ir labi pelnoši, dinamiski un droši, bet arī klienti ir apmierināti ar saņemto pakalpojumu. Ja kādā finanšu sektora segmentā, kāda klientu grupa negūst iespējas vai nevajadzīgi cieš, vēl jo vairāk, ja tie ir jaunieši - Latvijas nākotne, tad Kazāks tur saskata problēmu gan segmenta piedāvāto pakalpojumu, gan regulējuma un uzraudzības pusē. Latvijas Bankas prezidents sacīja, ka to visu var labot - racionāli un bez pārspīlējumiem.
Savukārt, runājot par Eiropas finanšu sektoru, Kazāks atzina, ka tas ir drošs un noturīgs pret satricinājumiem, bet nav pietiekoši dinamisks un starptautiski konkurētspējīgs. Kazāka ieskatā tas ir jautājums par finanšu stabilitāti pret risku - Eiropas tirgū var un ir nepieciešams ienest lielāku spēju uzņemties risku, neapdraudot finanšu stabilitāti.
"Tas prasa kultūras maiņu mūsos pašos - centrālajā bankā un tirgus dalībniekos, tas nozīmē vienkāršošanu, regulējumu veidojot un ieviešot proporcionāli un noņemot Eiropas Savienības (ES) regulējumam pa virsu uzkabinātās katras valsts nacionālā regulējuma īpatnības," uzsvēra Kazāks.
Viņaprāt, Eiropas finanšu tirgiem trūkst mērogs, un vienots finanšu tirgus ir vienīgais risinājums. Kazāks uzsvēra, ka Eiropas valstīm nav jāsacenšas savā starpā, bet ir jāsacenšas ar pasauli. Tāpēc Kazāka ieskatā arī Latvijas finanšu sektoram jābūt lielām ambīcijām, jābūt pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem un jāmērķē kļūt par pasaules līmeņa spēlētājiem.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV) foruma atklāšanā uzsvēra, ka pēdējos gados ir saprasts, ka strauji var mainīties vide, kurā finanšu sektors darbojas.
Čakša uzsvēra, ka valstij nākamajos gados būs jāīsteno atbildīga budžeta politika, lai saglabātu uzticību. Tāpat komisijas vadītāja skaidroja, ka valstī nepieciešams produktivitātes kāpums, un finanšu sektoram tajā ir liela loma, jo tas var kļūt par vienu no galvenajiem ekonomikas virzītājspēkiem.
"Atgūto uzticēšanos finanšu sektoram jāizmanto kā platformu tālākai attīstībai, jāveido noturīga, iekļaujoša un nākotnei gatava finanšu nozare," teica Čakša.
