Pasaulē
Lasītāji ar interesi un pat bažām seko līdzi diskusijām par izmaiņām labklājības jomā. Kādus ieguvumus un mīnusus sabiedrībai sola jaunais sociālais budžets?
Labklājības ministrs Uldis AUGULIS šajās nedēļās ir aktīvi sniedzis intervijas audio, video, drukātajiem un virtuālajiem medijiem. Pēc ministra vārdiem, Latvijas iedzīvotāju labklājība jaunajā budžetā nav apdraudēta.
Pensijas
Seniori lielākoties paļaujas tikai uz savu pensiju. Viņi vairs nevar iegūt nepieciešamo izglītību, lai strādātu labāk apmaksātā jomā, atrast labāk apmaksātu darbu vai doties uz ārzemēm, kā to var darīt gados jaunāki cilvēki.
Taču, kā apgalvo ministrs, pensionāri, tostarp topošie pensionāri, no jaunā budžeta izmaiņām necietīs. Gluži pretēji, pensiju indeksācija turpināsies, un pensionāriem neapliekamais minimums palielināts no 500 līdz 1000 eiro.....
Ministrs uzskata, ka nodokļu reforma ir kompromiss, un šobrīd tā ir izsvērta un sabalansēta. Lai gan nodokļa likmes palielināšana no 20 un 23 % līdz 25,5 % var nostādīt strādājošos pensionārus neapskaužamā situācijā, deklarējot savus gada ienākumus, ministrs apliecināja, ka neapliekamā minimuma palielināšana līdz 1000 eiro pozitīvi ietekmēs arī strādājošos pensionārus. Nu ko, pagaidīsim līdz 2026. gada pavasarim, kad VID apkopos rezultātus par 2025. gadu.
Daļas pensijas iemaksu pārcelšana no 2. pensiju līmeņa uz 1. pensiju līmeni 15 % un 5 % formātā 14 % un 6 % vietā ir izraisījusi karstas diskusijas sabiedrībā, iniciējot pat parakstu vākšanu. Ko par to domā ministrs?
Labklājības ministrija priekšlikumu atbalsta, uzskatot, ka nākotnes pensionāri necietīs. Gluži pretēji, tas ļaus kompensēt darbaspēka nodokļu izmaiņas un, iespējams, veicinās kopējo vecuma pensiju pieaugumu nākotnē.
Bērni – mūsu nākotne
Valsts budžeta izstrādes laikā publiskajā telpā bieži bija dzirdami atbildīgo personu izteikumi, ka valsts kasē trūkstot naudas, trūkstot resursu utt. Ministrijām tika dots rīkojums pārskatīt savus budžetus, atsakoties no nevajadzīgiem izdevumiem un projektiem, bez kuriem var iztikt.
Uldis Augulis atzīst, ka ne visas sociālās iniciatīvas ir izdevies realizēt. Daļai no tām nebija līdzekļu, un tās plānots realizēt, pārdalot iekšējās rezerves. Ir tādas, kuras būs uz laiku jāaptur. Piemēram, bāreņu atbalsta programma “Studētgods”, kas tika atklāta 2021. gadā, bet, pēc ministra teiktā, ne vienmēr darbojas.
Programma ir paredzēta jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, 1. un 2. grupas invalīdiem un bāreņiem, kas studē pilna laika studiju programmās.
Satraukumu sabiedrība raisīja arī runas par to, ka taupības un darbaspēka trūkuma dēļ var tikt samazināts bērna kopšanas atvaļinājums. Šobrīd tas ir 3 gadi no bērna piedzimšanas, saglabājot darba stāžu, no kuriem 1,5 gadu vecāki saņem valsts pabalstu.
Ministrs uzver, ka tas esot bijis tikai hipotētisks pieļāvums, taču šobrīd vecāku atvaļinājuma samazināšana nav Labklājības ministrijas aktuālajā darba kārtībā. Nav arī runas par šīs normas ieviešanu nākamajos četros gados.
Un bērna kopšanas atvaļinājuma samazināšana, piemēram, ir iespējama, ja ir pietiekami daudz bērnudārzu un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu bērniem no viena gada vecuma. Tas ļautu vecākiem ātrāk atgriezties darba tirgū.
Turklāt valdība atbalstīja ideju pārejas periodā palielināt vecāku pabalstu strādājošiem vecākiem līdz 75 procentiem no pabalsta. 79 % strādājošo vecāku, kas saņem vecāku pabalstu, ir tēvi. Šajā gadījumā jautājums par mātes sociālo nodrošinājumu paliek atklāts.
Ministrija jau iepriekš bija sagatavojusi priekšlikumu palielināt vecāku pabalstu, kas nav palielināts kopš 2014. gada. Taču, kā paskaidroja ministrs, valdība atbalstīja tikai pabalsta palielināšanu strādājošiem vecākiem, jo šobrīd prioritāte ir aizsardzība...
Darbaspēka problēmas
Uldi Auguli satrauc tas, ka Latvijā trūkst darbaspēka. Tas, pēc viņa domām, ir viens no iemesliem, kāpēc mums ir problēmas ar Rail Baltica būvniecību. Ministrs uzskata, ka primāri darba tirgū ir maksimāli jāiesaista vietējie cilvēkresursi.
Ministrs atklāj, ja ir arī pārāk liels to jauniešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem īpatsvars, kas nedz mācās, nedz strādā. Jāsaprot, cik no viņiem ir ārpus Latvijas, cik strādā nelegāli, cik nedz strādā, nedz mācās.
Attiecībā uz darbaspēka piesaisti no ārpuses, ministrs aicina skatīties, cik tas ir kvalificēts. Vai mums ir nepieciešami mazkvalificēti viesstrādnieki, vai strādājošie ar kvalifikāciju.
Vēl Augulis uzskata, ka ir jādomā par cilvēku ar invaliditāti un pensionāru piesaisti, jārada viņiem labvēlīgi nodarbinātības apstākļi, jāstrādā pie reemigrācijas politikas.
Ierobežojumi skars arī valdību
Samazinājumu vilnis ir skāris arī augstākā varas slāņa pārstāvju algas. Nē, tās netiks samazinātas, bet arī netiks būtiski paaugstinātas.
Izdzīvošanas budžets – tā daudzas pašvaldības un eksperti dēvē budžetu 2025. gadam. Kāpēc? Tāpēc, ka uzkāpts uz mīļotās varžacs. Konkrēti, jaunajā budžetā plānots iesaldēt valsts kapitālsabiedrību vadības algas. Tiesa, Saeimas deputātus tas neskars.
Taču ierobežojumi būs gan Saeimā, gan valsts pārvaldes sistēmā, proti, atalgojumu varēs palielināt ne vairāk kā par 2,6 procentiem plānoto 6 procentu vietā.
Saeimas deputāta mēnešalga 2025. gadā ir plānota 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas (patlaban – 4220 eiro). Kopumā algu fonds deputātiem nākamgad veidos 5 247 948 eiro (2024. gadā – 5 114 640 eiro).
Kāpēc deputātu algas nav iesaldētas? Saeimas spīkere Daiga Mieriņa norāda, ka pavisam iesaldējot mēnešalgas, nepalielinot ne par vienu procenta punktu saspringtā budžeta situācijā, turpmākajos gados var rasties situācija, ka deputātu mēnešalgas var palielināties ļoti krasi, kas prasīs nesamērīgi augstu kāpumu Saeimas budžetam.
Tāpat 2025. gadā plānots par aptuveni 20 procentiem samazināt plānotās izmaksas kompensācijām, kas deputātiem pienākas transporta izdevumiem un dzīvesvietas īrei. Un tas nav saistīts ar pabalstu samazināšanu deputātiem, bet gan ar to, ka, kā skaidro Saeimā, šīs kompensācijas pieprasa mazāks deputātu skaits, nekā iepriekš plānots.
Tāpat nākamgad paredzēts par 240 tūkstošiem eiro mazāk līdzekļu novirzīt saimnieciskajiem izdevumiem, piemēram, energoresursiem, remontdarbiem, komunālajiem pakalpojumiem.
Tomēr kopējais Saeimas budžets nesamazināsies. Tas 2025. gadā varētu sasniegt 38,3 miljonus eiro – par 1,9 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.
V Nākamgad vidēji par 10% tiks paaugstinātas algas policistiem, ugunsdzēsējiem glābējiem, robežsargiem, muitniekiem un cietumu darbiniekiem, kas ļaus sabalansēt algas Iekšlietu ministrijā ar algām aizsardzības sektorā, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Policists, neskaitot virsstundas un nakts darbu, saņems nedaudz vairāk nekā 1000 eiro. Šo struktūru darbiniekiem “par noteiktu funkciju un uzdevumu izpildi” ir paredzēti arī papildu 300 eiro bruto.
V Neatkarīgās struktūras, kuru finansējumu tieši neietekmē valdība (atšķirībā, piemēram, no ministrijām), ir Valsts prezidenta kanceleja, Satversmes tiesa, Ģenerālprokuratūra, Valsts kontrole, Tiesībsarga birojs, abas mediju uzraudzības padomes un Finanšu ministrija. Kopumā to ir 14.
Visas neatkarīgās struktūras ir vienojušās ierobežot algu pieaugumu 2025. gadā līdz 2,6 %, tāpat kā pārējā valsts pārvaldē. Tas pats attiecas uz prezidenta algu un bijušo prezidentu pensijām.
