Pasaulē
Pirmdien, 20. oktobrī, Luksemburgā notiks ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksme. Darba kārtībā plānota regulas par pakāpenisku Krievijas dabasgāzes importa izbeigšanu, potenciālās energoatkarības uzraudzības uzlabošanu un regulas grozīšanu padomes vispārējas pieejas apstiprināšana. Tāpat paredzēta politiskā diskusija un viedokļu apmaiņa par "elektrifikāciju kā konkurētspējīgas un tīras pārkārtošanās virzītājspēku" un "enerģētisko drošību un noturību Ukrainā un Moldovā un to integrācijas ES enerģijas tirgū stratēģisko nozīmi".
Saskaņā ar regulas par pakāpenisku Krievijas dabasgāzes importa izbeigšanu priekšlikuma nosacījumiem ES līdz 2027. gada beigām pakāpeniski jāizbeidz Krievijas gāzes un naftas imports. Tas ļaus izbeigt vai mazināt riskus attiecībā uz tirgus un ekonomiskās drošības aspektiem, kas tieši un pastarpināti izriet no ES dalībvalstu šī brīža atkarības no Krievijas fosilā kurināmā. Šie lēmumi ļaus arī palielināt ES enerģētisko neatkarību un konkurētspēju.
Kopš 2022. gada lielākā daļa dalībvalstu un tirgus dalībnieku ir pabeiguši savas piegādes attiecības ar Krieviju, kā arī regulas priekšlikumā paredzēto gāzes importa aizliegumu saskaņā ar jauniem līgumiem, kas noslēgti pēc 2025. gada 17. jūnija. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, komisijas ieskatā atlikušos Krievijas gāzes apjomus var pakāpeniski samazināt, neradot būtisku ekonomisko ietekmi vai riskus piegādes drošībai. Pasaules gāzes tirgū darbojas daudzi alternatīvi piegādātāji, kā arī ES gāzes tirgus ir labi savstarpēji savienots un ES ir pieejama pietiekama importa infrastruktūra.
Latvija pilnā mērā atbalsta regulas priekšlikuma pamatmērķi - īstermiņā mazināt un vidējā termiņā pilnībā pārtraukt Krievijas energoresursu importu ES.
Latvija atbalsta mērķi pilnībā pārtraukt Krievijas enerģijas importu un bija viena no tām valstīm, kas aicināja Eiropas Komisiju (EK) nākt klajā ar skaidriem turpmākas rīcības soļiem ceļa kartes veidolā, kas tālāk varētu rezultēties konkrētos likumdošanas priekšlikumos.
Latvija īpaši atbalsta ieviesto importa aizliegumu Krievijas dabasgāzei, kas samazinās ES 2024. gadā pieaugušo sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu no Krievijas. Latvija atbalsta arī tos pasākumus, kas veicinās dabasgāzes un naftas importa caurredzamību un uzraudzību. Latvija atbalsta EK risinājumu, kas uzraudzībā iesaista muitas iestādes, kurām dabasgāzes importētājiem būs jāsniedz visa nepieciešamā informācija, kas apliecina importētās gāzes ceļu no tās faktiskās izcelsmes līdz ievešanas vietai ES.
Par elektrifikācijas kā konkurētspējīgas un tīras pārkārtošanās virzītājspēku Latvija uzskata, ka nepieciešams pārskatīt elektroenerģijas nodokļa ES regulējumu. Tāpat pārskatāma maksa par tīkla infrastruktūru, sabalansējot to starp rūpnieciskajiem ražotājiem - elektroenerģijas patērētājiem un elektroenerģijas ražotājiem.
Latvijas vērtējumā ilgtspējīgākais risinājums rūpniecības elektrifikācijas veicināšanai ir tirgus attīstība, sekmējot ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumu attīstību, kā arī veicinot patēriņu stimulējošo elektroenerģijas tīkla infrastruktūras tarifu ieviešanu. Turklāt ir būtiski arī ES dalībvalstu vidū sekmēt diskusijas par to, ar kādiem iespējamajiem atbalsta mehānismiem - piemēram, garantiju fondu izveidi vai valsts organizatorisku līdzdalību darījumu norisē - ir iespējams stimulēt ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumu tirgus attīstību, tostarp sekmējot arī to, lai šāds tirgus attīstītos arī dalībvalstīs, kurās ir neliels energointensīvo patērētāju skaits.
Latvija piekrīt, ka atjaunīgo energoresursu izmantošana un elektrifikācija kalpos par galveno enerģijas pārejas katalizatoru. Latvija atbalsta ES plānus ātri palielināt dažādu atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu.
Vienlaikus Latvija uzskata, ka siltumenerģijas sektorā ir situācijas, kad elektrifikācija nav optimāls risinājums. Šajā gadījumā Latvija uzskata, ka svarīgi turpināt izmantot citus ilgtspējīgus atjaunīgos energoresursus (piemēram, biomasu). Latvija īpaši atbalsta EK plānus nākt klajā ar Siltumenerģijas un aukstumapgādes stratēģijas pārskatu, kas tiks vērsts uz lielāko enerģijas galapatēriņa daļu ES.
Latvija uzskata, ka bez tehnoloģiju pieejamības, tajā skaitā arī energoapgādes drošuma stiprināšanai, būs nepieciešamas būtiskas investīcijas Eiropas enerģētikas infrastruktūrā. Latvija uzskata, ka ir svarīgi, lai ES turpinātu nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai atbalstītu Enerģētikas savienības starpsavienojumu pabeigšanu gan pārrobežu, gan valstu līmenī, kā arī stiprinātu nacionāla līmeņa energoapgādes infrastruktūru un diversificētu enerģijas ražošanas veidus.
