Politiķe uzskata, ka budžeta projektā esot panākts līdzsvars starp drošības vajadzībām un atbalstu cilvēkiem. Valsts vajadzībām līdzekļu kopumā trūkst, tāpēc liels izaicinājums bija necelt pamatnodokļus un bija jāmeklē iespējas ietaupīt, sprieda premjere.
Par taupīšanu Siliņa vēl sagaida lielas debates Saeimā, jo šajā jomā vērojams, ka spiediens no sabiedrības par labu taupības pasākumiem ir liels, bet tajā brīdī, kad parādās konkrēti priekšlikumi, no visādām pusēm allaž parādās pamatīgi iebildumi, ka taupīt vajag visur citur, tikai ne konkrētajā nozarē, un virkne taupības ieceru izčākst.
Siliņa lēsa, ka trīs gadu griezumā valdība esot panākusi budžeta tēriņu samazinājumu par 800 miljoniem eiro, tāpēc viņa nepiekrīt uzņēmēju kritikai, ka valdība nepietiekami domājusi par budžeta sabalansēšanu un pārvaldes optimizēšanas iespējām un reorganizācijām.
Premjere piebilda, ka ietaupījumu ziņā jau tālākajos gados liela reforma ir pārmaiņas izdienas pensiju sistēmā, par kuru viņa vēl sagaida lielas debates parlamentā.
Siliņa nav apmierināta ar Kultūras ministrijas (KM) darbu, meklējot optimālākus risinājumus izdienas pensijām, jo šī ministrija nav iesniegusi nevienu priekšlikumu par atteikšanos no izdienas pensijām kādai no kultūras darbinieku grupām.
Premjere cer, ka uz nākamajiem lasījumiem, reformu skatot Saeimā, no KM tomēr tiks saņemti priekšlikumi lielākiem sistēmas uzlabojumiem kultūras nozarē. Piemēram, ministrijai būtu vairāk jādomā, kā kultūras nozarē strādājošajiem piedāvāt pārkvalificēšanās iespējas.
Dažiem ministriem varbūt nepietika drosmes un negribējās runāt ar nozari, kas ir grūti, diskusijas valdībā par izdienas pensiju reformēšanu rezumēja Siliņa.